Leonīds Sluckis

Leonīds Sluckis (1927. g. 10. novembrī Dņepropetrovskā, Ukrainas PSR – 2013. g. 3. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – bioķīmiķis, profesors, habilitēts medicīnas doktors.

1948. gadā Leonīds Sluckis absolvējis Dņepropetrovskas Medicīnas insitūta Ārstniecības fakultāti, 1949.-1951. gadā mācījies tā paša institūta aspirantūrā specialitātē “patoloģiskā fizioloģija”.

No 1952. līdz 1954. gadam Leonīds Sluckis strādājis par pilsētas slimnīcas galveno ārstu Luhanskas apgabala Rubežnoje pilsētā; pēc tam - 1954.-1960. gadā par Bioķīmijas laboratorijas vadītāju Darba higiēnas un arodslimību institūtā Kirovogradā/ Kirovohradā (no 2016. g.- Kropivnicka).

1958. gadā Harkovas/ Harkivas Medicīnas institūtā dakteris Sluckis aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

1960. gadā Leonīds Sluckis uz konkursa pamata ieņēma Eksperimentālās un klīniskās bioķīmijas laboratorijas vadītāja amatu Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā (pēc 1979. gada šī laboratorija turpināja darbu kā Mehanoķīmijas un vispārējās patoloģijas laboratorija).  Laboratorijas vadītāja amatā viņš nostrādājis līdz 1996. gada beigām (1994.-1996. gadā, pēc institūta likvidācijas, šī laboratorija strādājusi Latvijas Medicīnas akadēmijas sastāvā); 1994.-1998. gadā viņš strādājis arī par Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Bioķīmijas laboratorijas vadītāju.

1970. gadā Rīgas Medicīnas institūtā L. Sluckis sekmīgi aizstāvējis medicīnas zinātņu doktora disertāciju, pamatojoties uz zinātnisko monogrāfiju «Normālo un patoloģiski izmainīto saistaudu bioķīmija»/ «Биохимия нормальной и патологически измененной соединительной ткани» (šī monogrāfija tika izdota 1969. gadā izdevniecībā “Medicina”, Ļeņingradā). 1971. gadā L. Sluckim piešķirts profesora zinātniskais nosaukums; 1992. gadā viņš nostrificēts kā habilitēts medicīnas doktors.

Profesora Slucka galvenie zinātniskās darbības virzieni – saistaudu un kaulaudu bioķīmija, klīniskā bioķīmija, brūču un kaulu lūzumu ārstēšanas problēmas.  

1970. gadā zinātnieku grupas sastāvā Leonīds Sluckis saņēmis Latvijas PSR Valsts prēmiju par monogrāfiju “Kaulu homoplastika, ārstējot slimniekus ar traumu un ortopēdisko slimību sekām” («Костная гомопластика при лечении больных с последствием травм и ортопедических заболеваний»). 1970.- 1980. gados iepriekšminētajai monogrāfijai bijis augsts citēšanas indekss (aptuveni 500 citātu), bet profesora Slucka vadītā laboratorija bijusi viena no vadošajām Padomju Savienībā saistaudu bioķīmijas pētīšanas jomā.

Profesors Sluckis ir autors aptuveni 400 publikācijām, tajā skaitā 200 zinātniskiem rakstiem, 7 zinātniskām monogrāfijām un 3 metodiskajiem norādījumiem; viņam piederējušas 11 PSRS autorapliecības un 3 Latvijas Republikas patenti.

Profesora Slucka vadībā tika sagatavotas un sekmīgi aizstāvētas 14 zinātņu kandidāta disertācijas. Viņš bijis 5 habilitētu zinātņu doktoru disertāciju konsultants.

Ilgus gadus profesors bijis Latvijas Bioķīmiķu biedrības loceklis, dažus gadus viņš izpildījis šīs biedrības viceprezidenta pienākumus.

2002. gadā Leonīdam Sluckim bija piešķirts Latvijas Republikas valsts emeritēta zinātnieka nosaukums.

Leonīds Sluckis ir miris 2013. gada 3. novembrī Rīgā.  

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

„Populārā medicīnas enciklopēdija”, Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.;

LZA arhīvs.