Irīna Vinnika

Irīna Vinnika  (1948. g. 1. janvārī Hallē, Vācijā)  – žurnāliste, sabiedriskā darbiniece, Rīgas Domes deputāte no 2007. līdz 2020. gadam.

Irīna Vinnika ir dzimusi ukraiņu valodas un literatūras skolotājas un kara inženiera ģimenē. Viņa ir ukrainiete. Rīgā dzīvo kopš 1951. gada.

1965. gadā viņa ar zelta medaļu beidza Rīgas 25. vidusskolu, 1971. gadā ar izcilību beidza Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti specialitātē bioloģe, bioloģijas un ķīmijas skolotāja. Taču viņa deva priekšroku žurnālistikai. Viņas karjera šajā darbības laukā iesākās laikraksta “Sovetskaja  Molodež” (“Padomju Jaunatne”) ārštata un vēlāk  štata korespondenta un Latvijas Radio ārštata līdzstrādnieka amatā.

1977. gadā I. Vinniku uzaicināja darbā Latvijas Televīzijā. Sākumā viņa gatavoja   reportāžas PSRS Centrālās televīzijas raidījumiem. Kopš 1991. gada viņa  strādāja tikai Latvijas Televīzijā: tiešraidē vadīja reportāžas un  jaunākās ziņas krievu valodā. Vēlāk viņa gatavoja un vadīja informatīvi analītiskās programmas “Astotais stāvs” (“8-ой этаж”),  “Jautājums pēc būtības” (“Вопрос по существу”),  kā arī  informatīvas, populārzinātniskas un mācību programmas dažādām Latvijas Televīzijas redakcijām (“Veselība” (“Здоровье”), “Tiem, kuri mācās latviešu valodu” (“Для тех, кто изучает латышский язык”), programmai jaunatnei “Mozaīka” ("Мозаика") un citas). Viņa ir  projekta “Tikšanās Mārupes ielā” (“Встречи на улице Марупес”) autore un vadītāja.  Gandrīz četru gadu garumā  tās bija pusstundu ilgas  kinoprogrammas par interesantiem cilvēkiem. Viņa bija autore un vadīja arī Rīgas astoņsimtajai gadadienai veltīto projektu “Mīļotā pilsēta Rīga” (“Любимый город Рига”). Viņa vadīja arī projektu “Dzimtā valoda” (“Родной язык”), tās bija televīzijas pārraides par valodām pasaulē, kā arī iknedēļas programmu “Mājas gars” (“Домовой”), bija televīzijas pārraižu cikla “Mana izvēle” (“Мой выбор”)  autore un vadītāja; Latvijas Televīzijā viņas pēdējie projekti bija diskusiju programmu cikls “Process” (“Процесс”) un  iknedēļas raidījums “Dzimtā ligzda”  (“Родное гнездо”). 1966. gadā sešus mēnešus viņa bija projekta privātkanāla WNA TV (NTV-5 krievu redakcijā) projekta menedžere, personāla un programmas izstrādes vadītāja.

I. Vinnika atdeva Latvijas Televīzijai 26 gadus no savas dzīves, atstādama dažādu vecuma un nacionalitāšu Latvijas  televīzijas skatītājos labas atmiņas. Viņa aizgāja no darba Latvijas Televīzijā, samazinoties raidījumiem krievu valodā.

I. Vinnika ilgus gadus veica arī sabiedrisko un izglītojošo darbību  Latvijas mazākumtautību kultūras un  etnisko īpatnību saglabāšanas jomā. Viņa izveidoja mazākumtautību biedrību “Zelta kamoliņš” (“Золотой клубочек”), viņa ir vadījusi mazākumtautību festivālu   “Latvijas vainags” (“Латвийский  венок”) Latvijas Dziesmu un deju svētku programmās 1998., 2001., 2003. un 2008. gadā.

No 2003. līdz 2008. gadam I. Vinnika bija Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta  Mazākumtautību lietu departamenta direktore (līdz tā likvidēšanai).

2009. gadā I. Vinniku ievēlēja par Rīgas Domes deputāti no Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļš saraksta, 2013. un 2017. gadā viņu ievēlēja Rīgas Domē no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa/Gods kalpot Rīgai  saraksta. Viņa bija  Rīgas Domes deputātu frakcijas “Gods kalpot Rīgai” priekšsēdētāja vietniece,  Rīgas Domes komiteju priekšsēdētāju vietniece:  1. Sociālajos jautājumos un 2. Dzīvokļu un vides jautājumos.  

Viņa turpina vadīt koncertus, organizē un vada jaunatnes diskusiju klubus, uzstājās ar lekcijām.

Meita Margarita – pēc profesijas angļu valodas skolotāja – strādā elektronisko masu informācijas līdzekļu nozarē.