Aleksandrs Bļinovs

Aleksandrs Bļinovs (1945. g. 3. oktobrī Udmurtijas APSR, Krievijas PFSR) – žurnālists, no 1983. gada līdz 1997. gadam – laikraksta «Советская молодёжь»( «СМ» un «СМ-сегодня») / «Sovetskaja Molodež» («SM» un «SM segodņa» galvenais redaktors, no 2000. gada līdz 2013. gadam – laikraksta «Вести сегодня»/«Vesti segodņa» galvenais redaktors.

Aleksandrs Bļinovs, vistalantīgākais un veiksmīgākais Latvijas krievu preses redaktors, publicists, literāts, dzimis Udmurtijā, mežu ieskautā Blažjusas sādžā. Viņa tēvs bija skolotājs, māte – pasta nodaļas vadītāja.

Viņš piedzima tieši tajā paša gadā, kad Rīgā sāka iznākt unikālā avīze «Sovetskaja molodež»/«Советская молодежь», kam no 1990. gada bija nosaukums «СМ» и «СМ-сегодня»/«Sovetskaja Molodež» («SM» un «SM segodņa»). 

2015. gadā avīzei un arī Aleksandram aprit liela jubileja – 70 gadi. Tas ir ļoti simboliski – jo tieši tad (no 1983. gada līdz 1997. gadam), kad Aleksandrs Bļinovs strādāja par avīzes galveno redaktoru, bija leģendārā preses izdevuma uzplaukuma laikmets. Republikānisko avīzi (Latvijā tolaik bija 2,6 miljoni iedzīvotāju) abonēja un lasīja cilvēki visā lielajā Padomju Savienībā. Toreiz to izdarīt nebija grūti izdarāms. 1990. gados laikraksta metiens sasniedza rekordskaitli – vairāk nekā 814 000 eksemplāri jeb pusmiljons! Vislielākā mūsu nelielajā republikā iznākošo krievu preses izdevumu tirāža!

Protams, tas bija tieši Aleksandra Bļinova nopelns. Tāpēc viņa dzīve nav atdalāma no iemīļotā laikraksta likteņa.

Redaktoram Bļinovam nācās noiet garu un sarežģītu ceļu no Udmurtijas mežainās sādžas līdz triumfam Rīgā. Urālos viņš strādāja mehānisko iekārtu montāžas uzņēmumā, ģeologu brigādē, dienēja armijas gaisa kara spēkos – bija radio mehāniķis Odesas kara apgabala virszemes bāzes stacijā.

1965. gadā Aleksandrs Bļinovs nopublicēja savā dzīvē pirmo puslapas apjoma rakstiņu apgabala avīzē «Dzimtenes Aizstāvis»/«Защитник Родины»  un pat saņēma 1,40 rubļu lielu honorāru. Par nākošo publikāciju – feļetonu, kurā kritizēja noteikumiem neatbilstošu dārzeņu glabāšanas kārtību vietējā dārzeņu bāzē – saņēma jau 37 rubļus, kas bija apmēram 10 karavīru mēnešalgas.

A. Bļinovam izsniedza laikraksta ārštata korespondenta apliecību – viņš rakstīja daudz un paralēli dienestam Limānu ciematā pabeidza Odesas virsnieku nama vakara vidusskolas 11. klasi. Atestāts bija rakstīts ukraiņu valodā...

Pēc dienesta atgriezies Čeļabinskā, kur viņam tolaik dzīvoja māte, kļuva par laikraksta «Karabašas strādnieks» literāro līdzstrādnieku, bet pēc tam par rūpniecības nodaļas vadītāju.

Bet 1968. gadā iestājās Urālu universitātes žurnālistikas fakultātē Sverdlovskā.

Laimīgā žurnālista zvaigzne studentam uzsmaidīja tad, kad viņš sāka rakstīt jauniešu avīzei «Smena»/«Смена» par celtnieku vienībām. Pēc otrā kursa viņš jau bija preses centra «Planēta»/ «Планета» redaktors, pilnībā koncentrējies uz celtniecības vienību tematu. Nopelnīja tiem laikiem pietiekoši lielu naudu, taču nesaskaņas ar izdevējiem lika pamest/šo darbavietu. Pēc tam Bļinovs strādāja laikrakstā «Zem Ļeņina karoga»/«Под знаменем Ленина», kas piecas reizes nedēļā 70 000 metienā iznāca Pervouraļskā.

1971. gadā apprecējās ar Valentīnu Korčaginu, un 1972. gadā jaunā ģimene pārcēlās uz Rīgu pie sievas vecākiem. Tajā pašā gadā, divas dienas pēc Rīgas pieraksta saņemšanas, Aleksandru Bļinovu pieņēma darbā laikraksta «Советская молодежь»/«Sovetskaja Molodež» sekretariātā. Tā iesākās krievu preses labākā galvenā redaktora slavas ceļš, par kādu viņš kļuva 1983. gadā, līdz tam nostaigājot visus redakcijas darba karjeras pakāpienus.

Viņa vadības stils nebūt nebija autoritārs, pavēlniecisks, viņš cienīja katru žurnālistu un viņa individuālo radošo rokrakstu. Bļinova laikā gan laikraksts, gan darbinieki uzplauka šī vārda visdažādākajās nokrāsās. Valdīja draudzības, vienotības, savstarpējās izpalīdzības un sadarbošanās atmosfēra. Neraugoties uz sev raksturīgo demokrātiskumu, Bļinovs tomēr spēja augstākstāvošo priekšā aizstāvēt laikraksta intereses, savus padotos un vārda brīvību, par ko ne reizi vien tika rāts un kaunināts partijas un komjaunatnes orgānos.

Taču kad pienāca «jaunie laiki», ne avīze, ne tās galvenais redaktors iepriekšējā kvalitātē vairs noturēties nespēja - 1999. gadā «СМ»/ SM slēdza. Par tās pēcteci kļuva izdevums «Vesti segodņa»/ «Вести сегодня», kas šobrīd ir vienīgais krievu valodā iznākošais Latvijas dienas laikraksts. Aleksandrs Bļinovs 2000. gadā atgriezās strādāt par galveno redaktoru, bet 2013. gadā aizgāja pelnīta atpūtā.

Šobrīd Aleksandrs Bļinovs ir pensijā, bet joprojām raksta literāras esejas un stāstus krievu izdevumiem.

Sieva Valentīna strādā par preses sekretāri firmā „Geron”/«Герон», 1975. gadā dzimusī meita Olga ir vadošā speciāliste starptautiskā kompānijā Londonā. Mazmeitai Mašai ir 14 gadi, viņa mācās 8. klasē.

Valdības apbalvojumu Aleksandram Bļinovam nav.     

     Nataļja Ļebedeva