Natālija Ābola

Natālija Ābola (1953. g. 15. februārī Rīgā, Latvijas PSR) – televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas žurnāliste, kompānijas TV ALTER A īpašniece, Rīgas domes deputāte.

Natālija Ābola ir dzimusi 1953. gada 15. februārī Rīgā, strādnieku ģimenē. Viņas tēvs – Roberts Ābols (1916-1986) – pēc tautības latvietis. Sarkanās armijas sastāvā viņš piedalījās Otrā pasaules kara kaujās pret nacistiem, saņēmis apbalvojumus. Māte – Zinaīda Ābola (dzim. Kišiņova; 1926-2010) – pēc izcelsmes bija no Baltkrievijas. Natālijas vecāki strādāja Rīgas tabakas fabrikā, kur arī iepazinās. Roberts un Zinaīda iemīlēja viens otru un apprecējās. 1949. gadā Ābolu ģimenē piedzimusi vecākā meita – Nellija, bet četrus gadus vēlāk – Natālija.

1960. gadā Natālija iestājās Rīgas 37. vidusskolā Čiekurkalnā. Tomēr 6. klasē jauniete pieņēmusi lēmumu pāriet uz citu – 30. vidusskolu, kuru absolvējusi 1970. gadā (Patlaban šajā ēkā Miera ielā darbojas S. Dubnova Ebreju vidusskola.)

Nākamais posms viņas dzīves ceļā bija Latvijas Valsts universitātes (LVU) Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa. Studijas universitātē nācās apvienot ar darbu. Problēmas saasinājušās arī saistībā ar meitas piedzimšanu. Taču, pārvarot visas grūtības, 1981. gadā Natālija Ābola sekmīgi absolvēja Latvijas Valsts universitāti, iegūdama vēsturnieces, vēstures un sociālo zinību pasniedzējas diplomu.

Šķita, ka Natālijai priekšā ir vēsturnieces profesionālā karjera. Kad viņa strādāja par laboranti Rīgas Medicīnas institūta (patlaban – Rīgas Stradiņa universitāte – RSU) Sabiedrisko zinātņu katedrā, daudzsološajai darbiniecei bija pievērsis uzmanību katedras vadītājs Konrāds Sondors (1932-2019), sniedzot viņai rekomendāciju studijām klātienes aspirantūrā. Taču tieši studiju laikā aspirantūrā (1981-1984) Natālija Ābola sāka saprast to, ka viņas interešu sfēra ir pavisam citā plaknē, proti, teležurnālistikā. Pilnībā izprast to palīdzēja kāds gadījums. Tūrisma braucienā ar kruīza laineri viņai tika uzticēts reprezentēt Latviju. Projekts izrādījās tik veiksmīgs, ka to pamanīja jaunatnes tūrisma biroja “Sputņik” vadība, un ar LVU komjaunatnes komitejas starpniecību Natālijai pavērās ceļš uz televīziju – uz Latvijas TV Aģitācijas un propagandas redakciju. Rezultātā aspirantūra tika pabeigta bez disertācijas aizstāvēšanas, bet Latvijas Televīzijā parādījās Natālija Ābola, kas veltījusi tai vairāk nekā 30 sava mūža gadus.

Viņas ceļš televīzijā nebija no vieglajiem: tika piedzīvoti gan radošie lidojumi, gan kritieni, taču pēc sava rakstura Natālija ir cīkstone, kura pat visgrūtākajos dzīves brīžos nekad nenolaiž rokas. No 1990. līdz 1994. gadam Natālija Ābola bija krievu ziņu vadītāja LTV. Taču, sakarā ar to, ka kādā no televīzijas ēteriem tieši viņa bija atskaņojusi kādu ne pārāk patīkamu informāciju par vienu no tolaik vadošajiem Latvijas politiķiem, darba līgums ar viņu pagarināts netika.

Taču Natālijas Ābolas izpratnē nepastāv bezizejas situācijas. Viņa spēja saņemties un 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu izveidoja sabiedrību ar ierobežotu atbildību ALTER A (no 1997. gada – TV ALTER A), pērkot ētera laiku savām programmām televīzijā.

Gandrīz vai desmit gadu laikā (1994.- 2003. g.) milzīgus panākumus gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs bija guvusi televīzijas programma “Šoka šovs” («Шок-шоу»), kuru kopš 2001. gada Natālija Ābola vadījusi kopā ar savu meitu Annu. Tolaik šāds šovs bija kaut kas visai neparasts, tā saturs izraisījis pretrunīgus vērtējumus un asas diskusijas. Tomēr, laikam ritot, varētu teikt, ka šis bija pats atmiņā paliekošākais raidījums Latvijas Televīzijas krievu segmentā.

1998. gadā Natālija Ābola absolvēja Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu. Tajā pašā gadā Latvijas Televīzijas 1. kanālā un Krievijas Sabiedriskās televīzijas kanāla (kriev. saīsin.: ОРТ) ēterā bija iznācis pirmais teletilts Rīga — Maskava. Raidījumu vadīja Natālija Ābola un Vladimirs Pozners.

1999. gadā pēc Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolas parauga Natālija Ābola izveidoja pati savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru tās 16 pastāvēšanas gados absolvējuši apmēram 300 absolventu. Spējīgākie no viņiem uzsāka paši savu karjeru televīzijā.

2004. gadā LTV7 pārtrauca sadarbības līgumu ar TV ALTER A, jo kādā no raidījumiem ar krievu žurnālista Mihaila Ļeontjeva piedalīšanos viņš bija pieļāvis rupju izteikumu par Latviju. Nācās meklēt jaunas iespējas savu radošo plānu īstenošanai.

Ilgu gadu laikā strādājot televīzijā, Natālija Ābola ir bijusi daudzu skatītājiem atmiņā palikušu raidījumu, kas iznākuši Latvijas Televīzijas ēterā, producente un vadītāja. To vidū vajadzētu atzīmēt šādus televīzijas raidījumus: “Lielā pielaikošana” («Большая примерка»), “No varas pozīcijas” («С позиции власти»), “Laiks 02” («Время 02»), “Personīgā attieksme” («Личное отношение»). Par galapunktu visām šīm programmām kļuvis 2004. gads.

No 2003. līdz 2007. gadam Natālija Ābola bija projekta “Ziņas” producente Pirmajā Baltijas kanālā (PBK). Šai sakarā ir jāatzīmē, ka Natālijas Ābolas izveidoto Televīzijas Žurnālistikas skolu bija izgājuši šādi vēlāk Pirmā Baltijas kanāla (PBK) pazīstamie žurnālisti: Olga Pilipoveca, Tatjana Kovaļenko, Elīna Suvorova-Piliņa, Valērija Smirnova u.c.

2007. gadā Natālija Ābola aizgāja no projekta, jo nebija vienisprātis ar Pirmā Baltijas kanāla (PBK) vadības īstenoto politiku. Laikposms no 2008. līdz 2010. gadam bija viņai sava veida radošā pauze, kas devusi atziņu par eksistences tukšumu ārpus televīzijas ētera.

Par jaunu projektu kļuva raidījums “Rīts ar Natāliju Ābolu” («Утро с Наталией Аболой»), kas līdz 2013. gadam iznācis LTV7 ēterā krievu un latviešu valodā. No 2013. līdz 2017. gadam Natālija Ābola – TV3 raidījuma “Lietišķā pieeja” («Деловой подход») producente. Tas bija pēdējais Natālijas Ābolas televīzijas projekts.

Kopš 2018. gada Natālija Ābola strādā par nama pārvaldnieci Jūrmalā – daudzdzīvokļu mājā, kurā pati dzīvo. Izrādījās, ka arī saimnieciskā darbība viņai ir pa spēkam. Saimnieciskās darbības gaitā viņai izdevās pārvarēt ne mazums grūtību un panākt reālus rezultātus. Konkrēti, nama renovācija (dzīvojamā māja celta 1969. gadā) bija ievērojami samazinājusi iedzīvotāju izdevumus, apmaksājot rēķinus par apkuri.

2019. gadā Natālija Ābola kļuva par partijas “Gods kalpot Rīgai” biedri. No 2022. gada oktobra viņa ir Rīgas domes deputāte no šīs partijas (pēc partijas biedra Oļega Burova ievēlēšanas par LR Saeimas deputātu). Viņa ir ievēlēta par Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieci. Būdama galvaspilsētas pašvaldības deputāte, Natālija Ābola uzskata, ka viņas galvenais uzdevums ir aizstāvēt tā dēvēto “mazo” cilvēku intereses, palīdzot viņiem risināt konkrētas problēmas.

Kā tautas priekšstāve, Natālija Ābola cenšas neignorēt akūtas problēmas. Tā, 2023. gada 3. martā viņa vienpersoniski izgāja piketā, aizstāvot dzejnieka Aleksandra Puškina pieminekli Rīgā, bet tiesas procesu pār bijušajiem “Sputnik” un “Baltnews” žurnālistiem nosauca par “politiski motivētu”.

Natālija Ābola uzskata, ka dzīvot, tāpat kā balsot, vajag pēc labākās sirdsapziņas, saskaņā pašam ar sevi, bet nevis vadoties pēc partijas disciplīnas principa vai sabiedrībā valdošajām noskaņām.

Ģimene:

Natālija Ābola bija precējusies trīs reizes.

Meita no otrās laulības – Anna (dz. 1974. g.), absolvējusi Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūtu, no 2004. gada – noslēdzoties projektam “Šoka šovs”, viņa strādā banku sistēmā, kopš 2010. gada dzīvo un strādā Šveicē.

Mazdēls – Roberts (dz. 2003. g.). Pēc 2023. gada datiem, viņš dzīvo un mācās Vīnē (Austrija).

Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane

Saīsināts tulkojums no krievu valodas