Kino, televīzija un radio

Dokumentālās filmas Latvijas pilsētās sāka uzņemt vēl pirms Pirmā pasaules kara. Viens no pirmajiem kinooperatoriem bija Kurzemes guberņā dzimušais liepājnieks Eduards Tisē (1897–1961), kurš vēlāk iegājis pasaules kino vēsturē kā pasaulslavenā kinorežisora Sergeja Eizenšteina (1898–1948) spēlfilmu operators. 

Pēc 1917. gada lielinieku revolūcijas Krievijā vairāki pazīstami teātra un kino aktieri emigrēja uz Latvijas Republiku no Padomju Krievijas. Piemēram, 1920. gadā Rīgā ieradās kinorežisors Pjotrs Čardiņins (1873–1934), kurš iepriekš Krievijā bija uzņēmis vairāk kā simts mēmā kino laikmeta spēlfilmu. Kopā ar latviešu aktieri un režisoru Vili Segliņu (1882–1961) Pjotrs Čardiņins nodibinājis akciju sabiedrību "Latvju Filma", kura ne tikai uzņēma filmas, bet arī organizēja kursus kinoaktieriem, kuros pasniedzis P. Čardiņins.

1921. gadā par vienu no a/s “ARS” dibinātājiem kļuva krievu izcelsmes pazīstamais kinofilmu iznomātājs Vasilijs Jemeļjanovs (1881–1949). Rīgā ar viņa piedalīšanos tika izveidoti moderni kinoteātri "Splendid Palace" un "Palladium". Firma “ARS” iegādājās spēlfilmas iznomāšanai no prestižākajām amerikāņu kinokompānijām un pati kļuva par vairāku kinofilmu producentu.

Padomju okupācijas laikos, pēc Otrā pasaules kara Rīga sāka spēlēt īpašu lomu padomju kino – pilsētas arhitektoniskais veidols ļāva uzņemt kinofilmas par dzīvi Rietumos, un Rīga pēc kinorežisoru vēlmes "pārvērtās" te par Berlīni, te par Londonu, te par kādu no ASV pilsētām. Šeit tika filmētas daudzas slavenu spēlfilmu epizodes, tajā starpā televīzijas seriāli par Šerloku Holmsu un "Septiņpadsmit pavasara mirkļi".

Pēckara gados zināmu lomu kino producēšanas veidošanā Latvijā nospēlējis Germans Šuļatins - kinooperators un dokumentālo filmu režisors. Latvijas kino attīstībā savu ieguldījumu devuši arī krievu aktieri. Rīgas kinostudijas spēlfilmās filmējās tādas slavenas Krievijas aktrises kā Marianna Vertinska, Valentīna Talizina, Ludmila Čursina un citas.

Jūrmalas iedzīvotājs Oļegs Rudņevs (1935–2000) kļuva par vienu scenārija autoriem 20. gadsimta 80. gados populārākajam latviešu teleseriālam "Ilgais ceļš kāpās". Padomju filmās filmējušies Rīgas Krievu Drāmas teātra aktieri Vladimirs Gluhovs, Rodions Gordijenko, Jevgeņijs Ivaničevs, Aleksejs Mihailovs, Vladimirs Šahovskojs un citi.

1954. gada 6. novembrī Latvijā sākās regulāra televīzijas apraide. Latvijas Televīzijā strādājuši dažādu tautību televīzijas žurnālisti un operatori. Piemēram, Rīgā dzimušais Aleksandrs Kaverzņevs (1932–1983) kļuva par vienu no slavenākajiem bijušās PSRS TV žurnālistiem.

Daudzus gadus Latvijas Radio raidijusi gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas valstī parādījās privātie televīzijas kanāli un radiostacijas, kas arī pārraidīja televīzijas un radio programmas krievu valodā. Kopš 1990. gada Latvijas Radio 4 raida programmu "Doma laukums" krievu valodā.

Interneta Latvijas domēna zonā daudzas vietnes ievieto materiālus krievu valodā, un video materiāli šeit arī tiek publicēti krievu valodā.