Jurijs Glagoļevs
Jurijs Glagoļevs (1926. g. 8. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā – 2013. g. 13. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – starptautiskā konkursa Vīnē laureāts, Latvijas un Krievijas Komponistu savienības biedrs, Starptautiskās Mūzikas darbinieku savienības loceklis, Krievijas Pētera Zinātņu un mākslas akadēmijas akadēmiķis.
Jurijs Glagoļevs (pēc tautības krievs) dzimis 1926. gada Rīgā. Viņa tēvs Vladimirs Glagoļevs bija kora diriģents un komponists, māte Valentīna Glagoļeva (dzimusi Blaguško) bija kora dziedātāja un skolotāja. Jurija Glagoļeva muzikālās dotības atklājās jau triju gadu vecumā. Viņa pirmie mūzikas skolotāji bija vecāki, it īpaši – māte. Kopš sešu gadu vecuma viņš mācījās mūzikas studijā, bet no 8 līdz 18 gadiem – pie Latvijas Konservatorijas klavierspēles profesora asistenta. Kopš 8 gadiem Jurijs Glagoļevs „ierakstīja” savus muzikālos skaņdarbus, bet kopš 12 gadiem – pastāvīgi mācījās, ņemot par piemēru krievu klasiķu operas, simfonisko un vokālo mūziku. Sasniegdams 14 gadu vecumu, viņš bija sakomponējis apmēram 20 muzikālo skaņdarbu: klavierēm, romances, uvertīras fantāzijas fragmentus un operas pasakas. Pateicoties šiem skaņdarbiem, 1945. gada aprīlī Jurijs Glagoļevs tika uzņemts Latvijas Konservatorijas Komponistu fakultātē.
No 1934. līdz 1945. gadam Jurijs Glagoļevs mācījās vidusskolā (ģimnāzijā), kuru viņš absolvēja ar zelta medaļu. Kopš 15 gadu vecuma viņš studēja mūzikas teoriju un harmoniju pie 75-gadus vecā Latvijas Konservatorijas profesora Jēkaba Kārkliņa (slavenā krievu komponista N. Rimska-Korsakova audzēkņa), sākumā – privāti, pēc tam – Konservatorijā, kur J. Glagoļevs mācījās trijās fakultātēs: diriģentu, klavierspeles un komponistu, kuras ar izcilību absolvēja 1951. gadā, bet šā gada martā (vēl būdams students) viņš tika pieņemts Latvijas (un PSRS) Komponistu savienībā, būdams Latvijas KS loceklis arī patlaban, bet no 1951. līdz 1952. gadam viņš bija Maskavas P. Čaikovska Valsts konservatorijas aspirants (profesora, komponista Jurija Šaporina klasē).
Jurijs Glagoļevs ir šādu muzikālo skaņdarbu autors:
Sonāte vijolei un klavierēm (veltīta mātei);
2 kantātes solistiem, korim un simfoniskajam orķestrim:
1)«Во имя Родины»(„Dzimtenes vārdā”)(ar krievu dzejnieku vārdiem); 2)«Гимн памяти героев» (“Himna varoņu piemiņai”)(V. Ļebedeva-Kumača teksts);
Simfoniskā leģenda orķestrim «Danko sirds»(pēc M. Gorkija stāsta);
Poēma korim u klavierēm (orķestrim) «Сказка о русской игрушке» (“Pasaka par krievu rotaļlietu”)(J. Jevtušenko vārdi);
Opera «Inesa di Kastro»( 3 cēlienos, 7 ainās – no Portugāles 14. gs. hronikas);
«Jaunā ceļotāja albums» - 12 nelielu skaņdarbu klavierēm cikls;
«Звонкое детство»(„Skanīgā bērnība”) – 10 dziesmu 2 balsīm kopā ar klavierēm cikls (Mirskis);
Vairāk nekā 100 romances un dziesmas solistiem (pati pazīstamākā ir «Siluets»), kā arī dziesmas ansambļiem un koriem;
Nelieli skaņdarbi klavierēm un dažādiem orķestriem;
Vairāk nekā 50 tautasdziesmu un deju aranžējumi;
Nepabeigtā opera «Tālās zvaigznes gaisma».
Līdzās muzikālajai daiļradei Jurijs Glagoļevs nodarbojās ar izpildītājmākslu: kā pianists, kora diriģents un dziedātājs tenors. Kopš 1954. gada līdz pat mūsdienām viņš rīko tikšanās autorkoncertus. J. Glagoļevs uzstājās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Krievijā (Maskavā, Kislovodskā, Volgogradā, Pleskavā un citās).
Goda nosaukumi un apbalvojumi:
Kopš 1951. gada ir Latvijas (un bijušās PSRS) Komponistu savienības biedrs;
Kopš 1959. gada – starptautiskā Komponistu konkursa Vīnē laureāts;
1988. gadā dibināja Krievu koru «Perezvoni» un kopš tā laika ir šā kora vadītājs un diriģents;
Kopš 1993. gada ir Latvijas Šaļapina biedrības līdzpriekšsēdētājs;
Kopš 1995. gada – Starptautiskās Mūzikas darbinieku savienības biedrs (1995. g. 7. augustā izdotā biedra karte Nr.70); Irinas Arhipovas fonds (2008. g. 10. decembrī pasniegtā Jubilejas medaļa);
Kopš 2008. gada – Krievijas Pētera Zinātņu un mākslas akadēmijas īstenais loceklis, akadēmiķis (2008. g. 26. decembrī izdotais KA diploms Nr. 1467);
Kopš 2011. gada 19. maija – Krievijas komponistu sabienības biedrs.
Jurijs Glagoļevs miris Rīgā 2013. gadā 13.augustā un apglabāts Ivana kapos.
