Georgs Pelēcis

Georgs Pelēcis (1947. g. 18. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – mūsdienu komponists, sacer garīgā satura skaņdarbus. Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

1970. gadā G. Pelēcis absolvējis P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas Arama Hačaturjana kompozīcijas klasi. Šeit viņš iepazinās un sāka radoši sadarboties ar mūziķi Vladimiru Martinovu. Georgs Pelēcis turpinājis studijas - 1995. gadā Oksfordā un 1997. gadā – Kembridžā.

G. Pelēcis, darbodamies kā muzikologs, ir pamatīgi izpētījis un uzrakstījis daudzus rakstus par viduslaiku, Renesanses un baroka laikmeta mūzikas problēmām, kā arī par daudzu Baltijas komponistu jaunradi. G. Pelēcis ir autors diviem darbiem muzikoloģijā: par 15. gadsimta nīderlandiešu komponista Johana Okehema daiļradi un «Palestrīnas stila pētījums» - par 16. gadsimta itāļu komponistu Džovanni Pjerluidži Palestrīnu (1993. gadā šis pētījums tika atzinīgi novērtēts Starptautiskajā Palestrīnas centrā Romā).

Georgs Pelēcis audzis muzikālā ģimenē, taču par komponistu viņš kļuvis gandrīz vai nejauši. Kad viņš mācījās E. Dārziņa Mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā, kompozīcija bija obligāts mācību priekšmets. Un pateicoties lieliskajam skolotājam komponistam Ģedertam Ramanam, jaunajam mūziķim šajā mācību disciplīnā bija labas sekmes, un tas iedrošinājis viņu iestāties Maskavas Konservatorijā. Nopietnas studijas konservatorijā būtiski paplašinājušas G. Pelēča priekšstatus par muzikālo mākslu. Taču dvēseles dziļumos skaņradis nebija apradis ar mūsdienu muzikālo praksi, viņa sirds piederēja pagātnes mūzikai. Viņš īpaši bija iecienījis agrāko gadsimtu komponistus - Vivaldi, Skarlati, Monteverdi - skaņdarbus.

Mūsdienās Georga Pelēča komponista jaunrade ir pazīstama tālu ārpus Latvijas. Kā komponists viņš piedalās un uzstājas dažādos mūzikas festivālos. Galvenās viņa mūzikai raksturīgās īpatnības ir pozitīvās emocijas, prieks, skanējuma vieglums, dziļas pārdomas par cilvēka pestīšanas problēmu, par ideālu un tiekšanos uz to.

Georgs Pelēcis vairāk nekā 40 gadu ir Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors. Savulaik viņš kļuva par Rīgas Senās mūzikas centra prezidentu. Viņa komponētos skaņdarbus izpilda “Kremerata Baltica” un Gidons Krēmers, Tatjanas Grindenko orķestris “Opus Posth”, koris “Latvija” un citi orķestri un solisti. 

G. Pelēča jaunrade bieži rod neordināras izpausmes. Piemēram, muzikālā luga “Sarakste divām klavierēm”, Long Arms Rekords, CDLA 03024, radās kā divu draugu - Georga Pelēča un Vladimira Martinova - epistulārie vēstījumi viens otram. Par šo unikālo līdzautorību varētu teikt krievu dzejnieka Aleksandra Puškina vārdiem: viņi satikās – ūdens un akmens, dzeja un proza, ledus un liesma… Būdami atšķirīgi pēc iekšējā temperamenta, komponisti prata radīt cilvēcisko jūtu un pasauluzskatu muzikālu harmoniju. 

Īpaši jāpiemin Georga Pelēča Bībeles tekstos balstītā muzikālā jaunrade. Lai gan viņš ir dzimis etniski jauktā ģimenē, agrīnā bērnībā viņu kristīja Pareizticīgajā baznīcā. Šis notikums nebija kļuvis tikai par formālu pievienošanos kristīgajai ticībai. Maskavā viņš satikās ar hieromūku (priestermūku) Pāvilu, un šī sastapšanās ietekmēja viņa turpmāko likteni. Pēc atgriešanās Rīgā jaunais profesors sāka regulāri apmeklēt Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo baznīcu Pārdaugavā. Šeit viņu drīz vien uzaicināja dievkalpojuma laikā kalpot pie altāra, dziedāt klirosā. Kopš tā laika G. Pelēcis sāka padziļināti studēt liturģiju un Svēto Rakstu tekstus. 

Brieduma gados G. Pelēcis dauzkārt komponējis skaņdarbus, kas dziļi aizskāra ne tikai dievticīgo, bet arī tālu no ticības Dievam esošo cilvēku sirdis. Turklāt pievēršoties Apokalipses vai noslēpumainās un daudzus biedējošās Jāņa Atklāsmes grāmatas tēmai, komponists ieviesa mūzikā gaišas, dzīvi apliecinošas noskaņas, kuras caurauž visus apbrīnojami daiļos un saturīgos pareizticības dogmatiskos tekstus. 

Komponista Pelēča radošais ceļš ir daudzšķautņains un garīgi piesātināts. Lai īsti izprastu šo komponistu, ir jāklausās viņa skaņdarbi, kas atspoguļo viņa, cilvēka un mūziķa, dvēseli un garīgo noskaņu. Saskarsme ar viņu vienmēr sagādā prieku.

Georgs Pelēcis intervijā Latvijas radio 4 raidījumam “Doma laukums” reiz sacījis: “Man gribētos iedēstīt klausītāju dvēselēs cerību un parādīt tā ceļa noslēgumu, kuru viņi var sasniegt, ja izvēlēsies iet Tā Kunga ceļu.”

Svetlana Vidjakina

Pazīstamākie Georga Pelēča skaņdarbi:

Oratorija “Dievs ir mīlestība”;
Ziemassvētku oratorija un Lieldienu oratorija;
“Apokalipse”;
Kora dziedājumi ar 28. psalma, kurā cildināts Dieva varenums, un 118. psalma vārdiem.