Vladimirs Ciganovs

Vladimirs Ciganovs (1893. g. 3. jūnijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā –?) – čellists.  

V. Ciganovs mācījās Pēterburgas Galma kapelas mūzikas skolas čella klasē. Līdztekus mācībām dziedāja bērnu korī (1904).

1911. gada septembrī jaunais mūziķis konkursa kārtībā tika uzņemts Sergeja Kusevicka simfoniskajā orķestrī (Maskava) par čellistu, kurā viņš spēlēja līdz 1913. gada maijam.

No 1913. līdz 1918. gadam V. Ciganovs mācījās Pēterburgas konservatorijā profesora Herbeka klasē, un pēc beigšanas ieguva brīvmākslinieka statusu. Studiju gados mūziķis piedalījās Krievu mūzikas biedrības koncertos Pēterburgā.

V. Ciganovs ieradās Latvijā 1918. gada vasarā. 1919. gadā tika pieņemts Nacionālās operas orķestrī, kur, ar pārtraukumiem, nostrādāja līdz 1943. gadam. No 1923. gada spēlēja arī Vācu teātra orķestrī.

1928. gadā tika uzaicināts strādāt Rīgas simfoniskajā orķestrī par čellistu grupas koncertmeistaru. No 1919. līdz -1935. gadam vasaras sezonās spēlēja simfoniskajā orķestrī Ķemeros (čellistu grupas koncertmeistars). Mākslinieks bieži piedalījās Konservatorijas rīkotajos kamerkoncertos, neilgu laiku uzstājās Latvijas Konservatorijas kvarteta sastāvā.

V. Ciganovs bija profesionāls, nopietns un pieredzējis mūziķis, neaizvietojams un iejūtīgs ansambļa kompozīciju izpildītājs, pieprasīts dažādu skaņdarbu interpretētājs.

V. Ciganovs bija arī labs pedagogs. No 1927. gada viņš vadīja čella un ansambļu klases Rīgas mūzikas institūtā.

V. Ciganovs bija precējies ar čellisti Irinu Amāliju Feierābendi (no 1924. g.). 1929. gadā ieguva Latvijas pilsonību. 1944. gada maijā mūziķis pieņēma vācu pilsonību un pavisam drīz ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Tālākais viņa liktenis  nav zināms.

Marina Mihaileca

Foto: LVVA, 2996. f., 3. apr., 6003. l.