Vitālijs Dolgovs

Vitālijs Dolgovs (1937. g. 9. janvārī Ajaguzā Semipalatinskas abgabalā, Kazahijas PSR – 30.06. 2007. g. 30. jūnijā Rīgā, Latvijas Republikā) – izcils Latvijas džeza mūziķis: saksofonists, komponists, aranžētājs un diriģents.

Dolgovu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā 1940. gadu beigās. Nākamais izcilais džezists profesionālo izglītību ieguvis kā klasiskā virziena muzikants, studējot Liepājas Mūzikas skolas Kora diriģēšanas nodaļā (1957-1961). Līdztekus tam, jauneklis, kas bija kaismīgi aizrāvies ar džeza virzienu mūzikā, sāka apgūt saksofona spēles principus, jo saksofons ir visraksturīgākais instruments šim mūzikas žanram. Iesākumā V. Dolgovs spēlējis saksofonu nelielos vietējos kolektīvos.

1962. gadā talantīgais muzikants, kā saksofonists ticis aicināts uz Rīgas Estrādes orķestri (REO), kur viņš nostrādājis 3 gadus. Tur pat sākās arī viņa mūziķa aranžētāja karjera: viņa skaņdarbu orķestrējumi bija tik spilgti un interesanti, ka drīzumā lielāko daļu no sava repertuāra orķestris bija izpildījis tieši V. Dolgova interpretācijā. Paralēli tam, mūziķis sācis komponēt arī oriģinālās kompozīcijas, kuras tika iekļautas REO programmā.

Saņemdams aicinājumu strādāt Edija Roznera orķestrī, Vitālijs Dolgovs pārcēlās dzīvot uz Maskavu. Turpmākajos gados viņš bija nomainījis dažus muzikālos kolektīvus, pāriedams no Roznera orķestra uz orķestri „Čangi”, ko vadījis Boriss Ričkovs; pēc tam V. Dolgovs pārgājis strādāt Vadima Ļudvikovska orķestrī, un it visur viņš bija apvienojis orķestranta un aranžētāja pienākumus. Laikam ritot, V. Dolgova pēdējais darbības veids bija kļuvis par viņa pamatnodarbi, kas veicināja to, ka 1968. gadā viņš nonāca Oļega Lundstrēma orķestrī, kurā viņš oficiāli tika pieņemts aranžētāja amatā. Kopš tā laika šā orķestra repertuāra nozīmīgākā daļa tika atskaņota Vitālija Dolgova aranžējumā.  

1970. gados Vitālijs Dolgovs faktiski tika atzīts par labāko džeza mūzikas aranžētāju Padomju Savienībā. Turpmākajās desmitgadēs viņa autoritāte arvien pieauga, un 1990. gados viņš turpināja sadarboties ar labākajiem Latvijas un Krievijas džeza mūzikas kolektīviem. 1999. gadā tas izpaudās visspilgtāk, jo tad, pēc Igora Butmana priekšlikuma, V. Dolgovs bija piedalījies jauna Bigbenda izveidē. Šajā džeza kolektīvā viņš izpildīja diriģenta funkcijas. Jaunajam Bigbendam viņš bija sakomponējis desmitiem aranžējumu. Šis džeza orķestris plaši koncertējis ar lieliem panākumiem.

 Daudzu turneju vidū bija arī koncerti Latvijā, uz kuriem allaž visas biļetes tika izpārdotas. Tiem  sekoja triumfāla turneja pa ASV pilsētām, kur, džeza dzimtenē, orķestra profesionālā meistarība tika augstu novērtēta, arī V. Dolgova aranžējumi izpelnījās pienācīgu novērtējumu.

Pēdējais visinteresantākais projekts, pie kura strādājis mūziķis, bija kopīgais darbs ar Igora Butmana džeza orķestri un izcilo krievu estrādes dziedātāju Larisu Doļinu. Par šīs radošās sadarabības gara augli kļuva koncertprogramma «Карнавал джаза» („Džeza karnavāls”), kas guva pelnītus panākumus ne tikai Krievijā, bet arī Ukrainā, Izraēlā un ASV.

Vitālija Dolgova aranžētās muzikālās kompozīcijas, kā arī virkne viņa paša oriģinālo skaņdarbu, tika ierakstīti skaņuplatēs. Šo skaņdarbu ekvivalenti nošu pierakstā – vairāk kā  400 aranžējumu un vairāk kā 50 oriģinālo skaņdarbu notis – tiek glabāti Latvijas Radio arhīvā.  

Latvijā mūziķis bija veicis šādu komponistu skaņdarbu aranžējumus: Edmunda Goldšteina, Elgas Īgenbergas, Ringolda Ores, Raimonda Paula un citu. V. Dolgovs aranžējis arī aizrobežu džeza klasiku, tai skaitā, Кaunta Beisija, Djūka Ellingtona, Džordža Gēršvina un daudzu citu džeza lielmeistaru muzikālās kompozīcijas.

Vitālija Dolgova oriģinālās kompozīcijas:

„Olivers”, „Uz eskalatora”, „Sprints”, „Mūsu laikos”, „Retro stilā”, „Misters Čiks”, „Pazīstamā melodija”;  

Džeza svīta „Trīs raksturi”, „Bolero” un citas.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

I. Veitners. Vitālijs Dolgovs – nenovērtētais un aizmirstais? (Mūzikas pasaule, 2012, Nr.1);

Волков, К. Джаз в СССР. Послевоенное поколение. Аранжировщик Виталий Долгов. (Džezs PSRS. Pēckara paaudze. Aranžētājs Vitālijs Dolgovs.) 128. lpp.