Sergejs Šidlovskis
Sergejs Šidlovskis (1864. g. 2./14. oktobrī Mogiļevas guberņā, Krievijas impērijā – 1934. g. 17. aprīlī Belgradā, Dienvidslāvijas Karalistē) – valsts un politiskais darbinieks, īstenais valsts padomnieks, pēdējais Vidzemes gubernators (1917. g.).
Sergejs Šidlovskis ieņēmis Vidzemes gubernatora amatu no 1917. gada 20. februāra līdz 1917. gada 26. maijam.
Pēc izcelsmes Sergejs Šidlovskis – no Mogiļevas guberņas muižniekiem. Viņa tēvs – Aleksandrs Šidlovskis - bija kolēģijas asesors (jeb kolēģijas piesēdētājs - Krievijas impērijas VIII kategorijas civildienesta pakāpe – tulkot. piezīme). Jaunībā Sergejs Šidlovskis absolvējis Pleskavas kadetu korpusu, pēc tam – Lielkņaza Konstantīna artilērijas kara skolu Pēterburgā un sešus gadus nodienējis ķeizara armijā. Tomēr galu galā viņš izvēlējās zemstes politiķa karjeru. Viņš bijis muižniecības vadonis vienā no Mogiļevas guberņas apriņķiem.
1907. gadā S. Šidlovskis tika ievēlēts Krievijas 2. Valsts domē, viņš bijis mēreni labējās partijas “17. oktobra Savienība” frakcijas sastāvā. Pēc 2. Valsts domes atlaišanas 1907. gada jūnijā, viņš ieņēma Mogiļevas guberņas vicegubernatora amatu (līdz 1912. gada 27. augustam), Voroņežas guberņas vicegubernatora amatu (līdz 1914. gada 19. novembrim) un Igaunijas guberņas vicegubernatora amatu (līdz 1917. gada 20. februārim).
1917. gada 20. februārī (5. martā pēc jaunā stila) Sergejs Šidlovskis tika iecelts par Vidzemes guberņas gubernatoru. Šajā laikposmā monarhija Krievjas impērijā jau piedzīvoja savas pēdējās dienas, 1917. gada 2. martā (15. – pēc jaunā stila) Krievijas imperators Nikolajs II atkāpās no troņa. Faktiski Sergejam Šidlovskim vairs nebija iespējas vadīt Vidzemes guberņu, un 1917. gada 26. maijā viņš arī formāli zaudēja gubernatora amatu, jo šis amats tika likvidēts.
Pēc demisijas Sergejs Šidlovskis atgriezās savā Šipu muižā Mogiļevas guberņā. Taču drīz arī tur sākās vētraini revolucionāri notikumi.
Pēc Krievijas Pilsoņu kara beigām Sergejs Šidlovskis kopā ar dzīvesbiedri, bērniem un mazdēlu emigrēja uz Dienvidslāviju.
Sergejs Šidlovskis ir miris 1934. gada 17. aprīlī Belgradā (Dienvidslāvijas Karaliste).
S. Šidlovskis tika apbalvots ar šādiem ordeņiem:
Sv. Vladimira 4. pakāpes ordeni (1911. g.);
Sv. Vladimira 3. pakāpes ordeni (1913. g.);
Sv. Staņislava 1. pakāpes ordeni (1915. g.).
Ģimene un bērni:
Dzīvesbiedre – Ļubova Šidlovska.
Meita – Olga Šidlovska (30.04.1898. – 09.09.1959.) – Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi devās uz fronti (tika ieskaitīta aktīvajā armijā, jo viņas lūgumu akceptējis Augstākais virspavēlnieks lielkņazs Nikolajs Nikolajevičs), kā ierindniece karoja huzāru pulkā, izdienēja līdz vecākā apakšvirsnieka pakāpei, tika apbalvota ar Sv. Georgija (Jura) 4. pakāpes krustu. Mirusi no sirdstriekas 1959. gadā Buenosairesā (Argentīna).
Ģimenē bija vēl divi dēli: Nikolajs un Aleksejs Šidlovski.
Mazdēls – Sergejs Šidlovskis.
Informācijas avoti:
https://libr.msu.by/bitstream/
