Pjotrs Bagrations

Pjotrs Bagrations (1818. g. 24.septembrī/6. oktobrī Kizļarā, Krievijas impērijas Kaukāzas guberņā – 1876.g. 17./29. janvārī Sanktpēterburgā) – zinātnieks un valstsvīrs, no 1870. līdz 1876. gadam Baltijas ģenerālgubrnators.

Pjotrs Bagrations dzimis Kizļarā (patlaban Dagestānas Republika). Viņš bija izcilā Krievijas karavadoņa, 1812. gada Tēvijas kara varoņa kņaza Pjotra Bagrationa brāļadēls.

P. Bagrations absolvēja gvardes apakšpraporščiku un kavalērijas junkeru skolu, dienēja gvardē. 19. gadsimta 40.gados viņš pievērsās zinātniskajiem pētījumiem, veicot izmēģinājumus Sanktpēterburgas Zinātņu Akadēmijas fizikas kabinetā. 1843. gadā viņš atklāja zelta iegūšanas veidu, pielietojot cianēšanas metodi – zelts tika iegūts no citu metālu rūdām. Bagrationa zinātniskais raksts tika pārtulkots daudzās svešvalodās. Diemžēl Krievijā 19. gadsimta vidū šī metode neieguva praktisku pielietojumu. Pēc dažiem gadu desmitiem zeltu, pielietojot cianēšanas metodi, sāka iegūt ārvalstīs. 1843. gadā par zinātniskajiem sasniegumiem Pjotrs Bagrations tika apbalvots ar Svētā Staņislava 3. pakāpes ordeni.

Vēl vienu atklājumu Bagrations izdarīja, būdams Urālos. 1845. gadā viņš tika iecelts par Leihtenbergas hercoga adjutantu. Hercogam patika ceļot, kopā ar savu adjutantu viņš apbraukāja Krieviju. Urālos Bagrations atrada zinātnei līdz šim nezināmu minerālu. Zinātnieku nosauca to par godu pētniekam – par bagrationītu.

Pjotrs Bagrations bija imperatora konvoja komandieris, ieņēma Tveras ģenerālgubernatora amatu; šeit viņš veicināja progresa attīstību: nodrošināja telegrāfa sakarus, uzbūvēja ūdensvadu, izveidoja muzeju. 1870. gadā viņš tika iecelts par Baltijas novada ģenerālgubernatoru.(Bagrations bija pēdējais, kurš ieņēma so amatu; pēc viņa nāves pārvaldes funkcijas pārņēma Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņas).

Rīgā Pjotrs Bagrations panāca to, lai novada skolās tiktu obligāti apgūta krievu valoda; viņš sniedza palīdzību Rīgas Politehnikumam (nākamajam Politehniskajam institūtam). Lūk, ko par Politehnikuma attīstību rakstīja Latvijas zinātnes vēsturnieks akadēmiķis Jānis Stradiņš: «Tieši pateicoties Pjotra Romanoviča Bagrationa lūgumam un viņa organizētajai finanšu ministra Reiterna vizītei Rīgā, Rīgas Politehnikums kopš 1785. gada sāka saņemt ikgadēju naudas pabalstu 10 000 rubļu apmērā... Bagrationa atbalstā... tika uzbūvēts Politehnikuma otrais korpuss». 1875. gadā pēc Bagrationa rīkojuma Politehnikuma absolventi Baltijas novada teritorijā savās tiesībās tika pielīdzināti Sanktpēterburgas Civilinženieru institūta absolventiem, kas ļāva viņiem strādāt savā specialitātē valsts dienestā. P. Bagrations no saviem personīgajiem līdzekļiem dāvināja Politehnikumam grāmatas, aparātus un ierīces.  

Bagrations centās palīdzēt novada Pareizticīgajai Baznīcai, viņš lūdza piešķirt finanšu līdzekļus Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāles un provinces pareizticīgo dievnamu būvēšanai. Viņa dzīves laikā Esplanādē tika uzsākta Kristus Piedzimšanas katedrāles būvprojekta īstenošana. Šis projekts tika pabeigts jau pēc Baltijas ģenerālgubernatora nāves: 1876. gada janvārī Pjotrs Bagrations pēkšņā nāvē mira Sanktpēterburgā, kur viņš bija devies dienesta komandējumā.   

1872. gadā, vēl dzīves laikā, par sasniegumiem dienējot Baltijas novada ģenerālgubernatora amatā P. Bagrations tika apbalvots ar Svētā Ņevas Aleksandra ordeni.

Aleksandrs Gurins