Pēteris Ņekļudovs

Pēteris Ņekļudovs (1854. g. 30. maijā/11. jūnijā, Saratovā, Krievijas Impērijā – 1934. g. 7. jūnijā, Ogrē, Latvijas Republikā) – valsts vīrs, finansists. Kauņas vicegubernators (1890-1902), Vidzemes vicegubernators (1902-1905).

Pēteris Ņekļudovs ir dzimis 1854. gada 30. maijā (pēc vecā stila) Saratovā, dzimtmuižnieku ģimenē. Daudzi no šīs dzimtas pārstāvjiem no paaudzes paaudzē ieņēmuši augstākos administratīvos posteņus Krievijas Impērijā.

Izglītību viņš ieguvis Sanktpēterburgā – sākumā ģimnāzijā, pēc tam – Imperatora Aleksandra licejā, kuru absolvējis saskaņā ar 1. kategoriju.

1875. gada decembrī P. Ņekļudovs uzsācis valsts dienestu, viņš tika ieskaitīts Valsts sekretāra Kancelejā, kur kalpoja par dežūrējošo ierēdni.

1876. gada novembrī P. Ņekļudovs tika iecelts par Galvenās Karalauka kases īpašo uzdevumu ierēdni un pārcelts dienēt uz Kišiņevu, kur dienējis par kasiera palīgu un pēc tam – par kasieri. 1877.-1878. gadā viņš 12. korpusa sastāvā piedalījās Krievu-turku karā.

1878. gada oktobrī, pēc kara beigām, P. Ņekļudovs tika atstādināts no dienesta Galvenajā Karalauka kasē un ieskaitīts Finanšu ministrijas štatā. 1879. gada februārī viņš tika iecelts par īpašo uzdevumu ierēdni, bet 1879. gada jūnija sākumā tika komandēts dienēt Odesas ģenerālgubernatora kancelejā, kur izpildījis dežūrējošā ierēdņa un pēc tam - īpašo uzdevumu ierēdņa amata pienākumus ģenerālgubernatora Eduarda fon Totlēbena (1818-1884) kancelejā. 1880. aprīlī P. Ņekļudovs tika iecelts par Odesas ģenerālgubernatora kancelejas vadītāja jaunāko palīgu. 1880. gada jūnijā E. fon Totlēbens tika iecelts par Viļņas ģenerālgubernatoru un P. Ņekļudovs devās viņam līdzi uz Viļņu.

1890. gada 21. jūnijā Pēteris Ņekļudovs tika iecelts par Kovnas (Kauņas) vicegubernatoru un šajā postenī nodienēja 12 gadus.

1902. gada jūlijā P. Ņekļudovs tika iecelts par Vidzemes vicegubernatoru un pārcelts strādāt uz Rīgu – jauno valsts dienesta vietu. Tolaik Vidzemes gubernators bijis ģenerālleitnants Mihails Paškovs. 1905. gada Revolūcijas asiņainajos notikumos un nemieros, kā arī tam visam sekojošās soda ekspedīcijās, Pēteris Ņekļudovs bija viens no tām amatpersonām, kuras aktīvi centās pierādīt soda ekspedīciju bezjēdzīgumu un kaitīgumu.

1905. gada 1. jūlijā Vidzemes gubernators M. Paškovs bija spiests atstāt savu augsto amatu, un Pēteris Ņekļudovs — pirms jaunieceltā gubernatora Nikolaja Zveginceva ierašanās Rīgā – tika iecelts par Vidzemes guberņas pagaidu vadītāju. Gandrīz vai tajā pašā laikā viņš tika iecelts par Krievijas Impērijas iekšlietu ministra Padomes locekli.

1908. gadā Pēteris Ņekļudovs atstājis savu dienesta posteni un pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Šeit viņš iestājās strādāt Akciju Sabiedrībā “Provodņik”, kur vadījis Apdrošināšanas nodaļu un bija fabrikas “Provodņik” direktora palīgs.

Pirmā pasaules kara laikā P. Ņekļudovs vadīja A/S “Provodņik” lazareti. 1915. gadā viņš bija spiests evakuēties uz Pēterpili (patlaban – Sanktpēterburga), kur viņš kļuva par 1917. gada revolucionāro notikumu aculiecinieku. 1918. gadā Ņekļudovs atgriezās Rīgā, kur arī nodzīvoja gandrīz vai līdz pat sava mūža pēdējām dienām.

Latvijas likumdošana pensiju jomā nebija vēlīga pret bijušajiem Krievijas Impērijas ierēdņiem.Vēl striktāki noteikumi pensiju piešķiršanu un apmēru noteikšanas jomā tika pieņemti 1930. gada 30. aprīļa Ministru Kabineta grozījumos Pensiju likumā bijušajiem Krievijas pensionāriem. Taču bija arī tādi cilvēki, kuri pieminot šo personu pozitīvo ieguldījumu un labo attieksmi pret ļaudīm, centās aizstāvēt bijušos Krievijas ierēdņus. Pēterim Ņekļudovam arī bija savi aizstāvji. Piemēram, 1933. gada jūnija laikrakstā «Pēdējā brīdī» tika rakstīts par viņa smago stāvokli sirmajās vecumdienās, minot viņa nopelnus un humāno raksturu viņa aktīvās darbības laikos.

Pēterim Ņekļudovam bijusi Latvijas Republikas pavalstniecība, un viņš bija viens no tiem bijušajiem augstistāvošiem Krievijas ierēdņiem, kuri labi pārvaldījuši latviešu valodu.

Pēteris Ņekļudovs ir miris 1934. gada 7. jūnijā Ogrē (Latvijā).

Laikabiedri un līdzgaitnieki pieminējuši viņu kā darbīgu un prātīgu administratoru, kurš daudz strādājis Rīgas un Vidzemes guberņas labiekārtošanas labā ne tikai sava dienesta laikā, bet arī pēc tam. To daudzu cilvēku vidū, ar kuriem ir sadarbojies Pēteris Ņekļudovs, viņš ir atstājis par sevi gaišu piemiņu. Ar Rīgu viņš bija saistīts ne tikai, izpildot sava amata pienākumus, bet arī pateicoties ilgajiem sava mūža gadiem, kas šeit ir nodzīvoti.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

1. Eekschseme. «L. Jaunais Widsemes wize-gubernatora kungs, ihstenais statsrahts Peters Petrowitschs Nekļudows», Baltijas Vēstnesis № 162, 20.07.1902.

2. Unsere Bilder: 3) P.P. Nekljudow. Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage №2, 01.02.1903.

3. Widseme. «Widsemes gubernatoru maiņa», Latviešu Avīzes, №48, 18.06.1905.

4. Likums, kas sacehlis spahrnos bijuschos naudas nogulditajus, «Kas sadalīs 4 milionus ? - Gara un raiba rinda pabalsta gaiditaju [...]», Pēdējā Brīdī, № 138, 22.06.1933.

5. А.П. «Жизненный путь П. П. Неклюдова», Сегодня, №157, 08.06.1934.

6. Информация о дворянском роде Неклюдовых. Неклюдовы: http://tatiskray.ru/index.html?4/131.htm