Nikolajs Kropotkins

Nikolajs Kropotkins (1872. g. 16. jūnijā Harkivā, Krievijas impērijā – 1937. g. 11.oktobrī Berlīnē, Vācijā) – kņazs, Ruгika pēcnācējs, Kurzemes (1907-1912) un Vidzemes (1912-1915) vicegubernators.

Kopš 1910. gada Augstākā galma galvenais Ceremonijmeistars, īstenais valsts padomnieks. 1910. gadā N. Kropotkins tika iecelts par Baltijas Automobiļu un Aero kluba priekšsēdētāju.

Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā viņš emigrēja uz Vāciju, mira Berlīnē un tika apglabāts pareizticīgo Tegelkapsētā. Īpašumus, kuri bija piederējuši kņazam Nikolajam Kropotkinam Siguldā, Latvijas valsts nacionalizēja agrārreformas gaitā 1920. gadu sākumā.

Nikolaja Kropotkina vārds ir cieši saistīts ar Siguldas (Zēgevoldes) pārveidošanu kūrortā, kas tiek dēvēts par «Vidzemes Šveici». Viņš veicināja Siguldas dzelzceļa stacijas, viesnīcas un 900 metrus garās kamaniņu trases būvēšanu.

1898. gadā Nikolajs Kropotkins mantoja no savas mātes Olgas Kropotkinas (dzimusi fon der Borha) dzimtas muižu, kuras sastāvā ietilpa Sigulda un Jaunā pils, kas tika uzbūvēta 1878.-1881. gados tās pils vietā, kuru XIII gadsimta sākumā bija cēluši krustneši. Olgas fon der Borhas (1847-1898) laulātais dzīvesbiedrs bija kņazs Dmitrijs Kropotkins (1836-1879), ģenerālleitnants, Harkovas ģenerālgubernators (1870-1879), kas gāja bojā atentāta, kuru bija sarīkojis organizācijas «Narodnaja voļa» kaujinieks.

Nikolajs Kropotkins apprecējās ar Mariju fon Rihteri (1871-1945), ķeizarienes Marijas Fjodorovnas galma dāmu, šajā laulībā dzima dēls Dmitrijs Kropotkins (1895-1931, Berlīne). Jau būdams emigrācijā, Dmitrijs Kropotkins apprecējās ar Ņinu Stoļņikovu (1901-1940). 1924. gadā viņiem piedzima dēls Nikolajs, vienīgais Kropotkinu dzimtas mantinieks (109-tajā paaudzē), kurš miris Hanoverē (Vācija) 2014.g. 29. aprīlī un apglabāts ģimenes apbedīšanas vietā Siguldā, kā arī pārējie Kropotkinu dzimtas pārstāvji.

Объявление о смерти князя Кропоткина