Margarita Toimane

Margarita Toimane (1877. g. 11. septembrī Vīnē, Austroungārijas impērijā – 1927. g. 30. aprīlī Rīgā, Latvijas Republika) – arfiste (pēc izcelšanās – ungāriete).  

Margarita Toimane ir Vīnes Konservatorijas absolvente (1896. g.). Savulaik Margarita Toimane strādāja par pedagoģi virknē mūzikas skolu, kas atradās Krievijas Impērijas provinciālajās pilsētās – Rostovā pie Donas, Harkovā, Kijevā. Pēc tam viņa tika ielūgta strādāt par arfisti Sanktpēterburgas Marijas (Мариинский) operas teātra orķestrī. Laikabiedri apbrīnoja Toimanes virtuozo arfas spēli, viņas neparasto muzikalitāti un kolosālās radošās darba spējas.

Pirmoreiz Rīgas publika klausījās M. Toimanes muzikālo sniegumu 1911. gadā, kad mūziķe uzstājās Doma baznīcā kopā ar izcilo vietējo ērģelnieku Haraldu Kreicburgu. Kopīgi viņi izpildīja Š. Vidora un K. Reinekes muzikālās kompozīcijas. Šī uzstāšanās izraisīja veselu virkni pozitīvu atsauksmju un recenziju laikrakstos. Rezultātā Margarita Toimane tika ielūgta strādāt par pasniedzēju Krievu Imperatora Mūzikas biedrības Rīgas nodaļas mūzikas skolā. Šeit viņa visai sekmīgi nostrādāja divus mācību gadus. Bet Rīgā neveidojās viņas personīgā dzīve, un M. Toimane nolēma aizbraut no šīs pilsētas. Mūziķe atkal devās uz Krievijas dienvidu guberņām.

1921. gadā liktenis bija lēmis Margaritai Toimanei atkal atgriezties Krievijas galvaspilsētā, bet tikai dzīve tajā kļuva neiedomājami grūta – visapkārt valdīja posts, nabadzība un bads, un likās, ka mūzikas mākslai nav vairs vietas šajā pilsētā. Margarita Toimane nolēma aizbraukt no Krievijas. Viņai izdevās saņemt aicinājumu strādāt Latvijas Konservatorijā. Tajos laikos Latvijas Konservatorijas direktors bija slavenais latviešu komponists Jāzeps Vītols (viņš bija arī šīs konservatorijas dibinātājs). Tieši viņam arī izdevās iegūt atļauju darbam Latvijā izcilai Krievijas arfistei.  Aicinot Margaritu Toimani strādāt Rīgā, Jāzeps Vītols bija domājis arī par to, ka viņa, būdama lieliska mūziķe, spēs daudz ko paveikt arfas spēles attīstības un popularizēšanas labā.

1924. gada ziemā profesore M. Toimane tika iecelta par Konservatorijas Arfas spēles klases vadītāju. Nākamā gada sākumā viņa kļuva par Latvijas Nacionālās operas orķestra solisti. Arfiste daudz uzstājās – gan solokoncertos, gan jauktajos koncertos kopā ar citiem muzikantiem.

Diemžēl Latvijā viņai nebija lemts strādāt pārāk ilgi – tikai mazāk nekā četrus gadus. 1927. gada aprīlī Margarita Toimane nomira. Nāves cēlonis bija plaušu karsonis, ko izraisīja smaga saslimšana ar gripu. M. Toimane tika apbedīta Meža kapos. Pēdējās gaitās nelaiķi pavadīja tikai viens no viņas dēliem - Jevgeņijs. Otrais dēls, Georgijs  tajā laikā dzīvoja Parīzē.

Laikabiedri stāstīja, ka M. Toimane bija lieliska pedagoģe. Tajos laikos viņa tika dēvēta arī par izcilāko arfisti. Ar savu pirsktu pieskārieniem pie stīgām Toimane spēja izdvest no arfas aizkustinošas un neparasti skaistas skaņas. M. Toimani mīlēja un cienīja Latvijas Konservatorijas pasniedzēji un audzēkņi.   

Margarita Toimane veltīja sevi arī muzikālo skaņdarbu komponēšanai. Būdama Latvijā, viņa sakomponēja fantāziju pēc latviešu tautasdziesmu tēmām un pati to izpildīja, uzstājoties koncertos.  

No M. Toimanes muzikālajām kompozīcijām:

1. Kreimenes, gundegas: Melodeklamācija klavieru vai afas pavadībā / K. Balmonta vārdi, Spb.; M. Cimmermans;

2. Biļina par brīvību: „Ir pagājuši laiki, laiki skarbie...” ("Миновало время, время тяжкое...") : [Balsij klavieru pavadībā] /  J. Siļņicka vārdi. – K.; Varšava: L. Idzikovskis [1917] .

Marina Mihaileca