Kārlis Magnuss fon der Pālens
Kārlis Magnuss fon der Pālens (vācu: Carl Magnus Freiherr von der Pahlen, krievu: Матвей Иванович Пален; 1779. g. 19. februārī Rēvelē/ Tallinā, Krievijas impērijā – 1863. g. 20. maijā Palmsē, Igaunijas guberņā, Krievijas impērijā) – barons, vācbaltiešu izcelsmes krievu kavalērijas ģenerālis un valsts darbinieks. Rīgas kara gubernators, vienlaicīgi – Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernators no 1830. līdz 1845. gadam.
Vācbaltiešu barons Kārlis Magnuss fon der Pālens bija pazīstamā ģenerāļa Pētera Ludviga fon der Pālena (1745-1826) brāļadēls. Kā zināms, grāfs P. L. fon der Pālens bija viens no Krievijas imperatora Pāvila I galminiekiem, kurš pakāpeniski kļuva par imperatora favorītu, bet 1801. gadā vadīja sazvērestību pret viņu, kuras rezultātā Pāvils I tika nogalināts.
Kārlis Magnuss fon der Pālens iegāja vēsturē kā visai neviennozīmīga un pretrunīga personība. Jau piecu gadu vecumā viņš tika ieskaitīts leibgvardes Kavalērijas pulkā, bet reāli uzsācis dienestu korneta militārajā pakāpē Rīgas kirasieru pulkā tikai 1797. gadā. Sākumā viņa karjera Krievijas armijā neizskatījās spoža, jo deviņu gadu laikā viņš bija izdienējis tikai līdz poručika militārajai pakāpei.
Taču pēc tam pienāca karu laiks, un viss kardināli mainījās. Kara laikā ar Napoleonu 1806. –1807. gadā fon der Pālens izcēlās vairākās kaujās, par ko Krievijas impērijas sabiedrotais Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III apbalvoja viņu ar Prūsijas augstāko militāro ordeni – Pour le Mérite (“Par nopelniem”).
1808.–1809. gada Krievu-zviedru kara un tam sekojošā Krievu-turku kara (1806 - 1812) gaitā Kārlis Magnuss fon der Pālens tika apbalvots jau ar Krievijas ordeņiem – Svētā Georgija (Jura) 4. pakāpes ordeni un Svētās Annas 2. pakāpes ordeni. 1810. gadā viņš tika iecelts par pulkvedi, bet par veiksmīgu karadarbību karā pret Napoleonu 1813. gadā tika iecelts par ģenerālmajoru.
Pēc Napoleona karaspēka sagrāves barons fon der Pālens izrādījis interesi par darbību civilajā dienestā, tāpēc 1818. gadā viņš atkāpās no militārā amata un kļuva par landrātu (guberņas pašvaldības izpildinstitūcijas locekli) Igaunijas guberņā. No 1828. gada – Tērbatas/ Tartu mācību apgabala kurators.
1830. gadā Kārlim Magnusam fon der Pālenam tika piešķirta ģenerālleitnanta pakāpe un viņš tika iecelts par Rīgas kara gubernatoru, bet drīz vien – par Baltijas guberņu – Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes ģenerālgubernatoru. K.M. fon der Pālena darbību ģenerālgubernatora amatā vēsturnieki vērtē visai kritiski. Drošsirdīgais un karalaukā veiksmīgais ģenerālis, viņš izpelnījies negatīvas atsauksmes kā administrators. Tā, pēc 20. gadsimta sākuma ievērojamā vēsturnieka Konstantīna Vojenska (de Brēze; 1860-1928) domām, ģenerālgubernatora, barona fon der Pālena īstenotā politika izcēlās ar “vācbaltiešu šovinismu”, kas izpaudies latviešu tiesību ierobežošanā un nevēlēšanās akceptēt pareizticīgo garīdzniecības darbību. Tostarp viņš iestājās par to, lai no Rīgas tiktu izraidīts pareizticīgais Rīgas bīskaps Irinarhs (Popovs, 1790-1877). Nav šaubu, ka Baltijas ģenerālgubernatora amatā viņš lobējis Baltijas vācu muižniecības intereses.
1843. gadā K.M. fon der Pālens saņēma kavalērijas ģenerāļa pakāpi, 1845. gadā kļuva par Krievijas impērijas Valsts padomes locekli.
1847. gadā Kārlis Magnuss fon der Pālens slimības dēļ atkāpās no amata Valsts padomē, pēc tam dzīvoja viņa dzimtai piederošajā Palmses muižā Igaunijas guberņā, kur arī miris 1863. gada 20. maijā.
Ģimene un bērni:
Tēvs – barons Ivans fon der Pālens (vācu: Hans von der Pahlen; 1740-1817) – slepenais padomnieks, Rēveles/ Tallinas tiesas priekšsēdētājs.
Māte – Elizabete fon der Pālena (dzim. fon Derfeldena).
Pirmā dzīvesbiedre – Elizabete fon Esena (1797-1821) – Rīgas ģenerālgubernatora, ģenerālleitnanta Magnusa Gustava fon Esena (1758-1813) vienīgā meita un mantiniece. Nomirusi pēc dzemdībām.
Dēls – Aleksandrs fon der Pālens (1819-1895).
Otra dzīvesbiedre – Katrīna Arvēliusa (1800-1869) – luterāņu mācītāja mazmeita un rakstnieka Frīdriha Arvēliusa meita. No 1833. g. 24. maija Svētās Katrīnas ordeņa (mazā Krusta) kavaliere.
Laulībā piedzimušas meitas:
Elizabete (1824-1860);
Katrīna (1825-1847) – precējusies ar baronu Konrādu fon Meiendorfu;
Sofija (Augusta) (1829-1907) – barona Reinholda Štāla fon Holšteina sieva;
Natālija (1831-1906) – precējusies ar Moricu fon Grīnvaldu.
Angļu gleznotājs Džordžs Dovs (angl.: Dawe). Generāļa Kārļa Magnusa fon der Pālena portrets. (Šis portrets atrodas Ziemas pils Militārajā galerijā, Sanktpēterburgā – tulkot. piezīme).
