Mihails Išhanovs

Mihails Išhanovs   (1918. g. 26. februārī Namanganā, Ferganas apgabalā [Uzbekistāna] –  2001. g.

Išhanovu ģimene pārcēlās no Namanganas uz Baku 1925. gadā.  Šeit jaunietis pabeidza vidusskolu un sāka mācīties mūzikas skolā. Taču speciālo vidējo muzikālo izglītību viņš ieguva tikai  1939. gadā Tbilisi mūzikas vidusskolā – uz šejieni viņš pārcēlās, lai mācītos profesora K. Miņjara čella klasē.

Pēc mūzikas skolas beigšanas M. Išhanovu iesauca  dienestā  armijā, viņš dienēja Centrālajā Sarkanās armijas namā (Maskavā) Sarkanās armijas simfoniskajā orķestrī. Sākoties Otrajam pasaules karam, simfonisko orķestri izformēja. jaunais muzikants  nokļuva frontē, viņš dienēja gvardes mīnmetēju pulkā.  Viņu demobilizēja Latvijā 1946. gada sākumā. Kopš tā laika viņa dzīve un radošā darbība ir cieši saistīta ar Latviju.

1946. gada februārī M. Išhanovs iestājās darbā  Latvijas PSR Operas un baleta teātra orķestrī, šeit viņš spēlēja līdz 1949. gadam.

1950. gadā muzikantu uzaicināja darbā Latvijas PSR  Radio un televīzijas simfoniskajā orķestrī, šeit viņš strādāja ar pārtraukumiem līdz 1986. gadam (no 1952.  līdz 1978. gadam viņš bija orķestra violončellistu grupas koncertmeistars).    

M. Išhanovs vienlaikus mācījās  Latvijas Valsts  konservatorijā, profesora Ēvalda Berzinska klasē (konservatoriju viņš pabeidza 1952. gadā).
Astoņus gadus (1956–1964)  viņš bija pasniedzējs Emīla Dārziņa speciālās mūzikas skolas stīgu instrumentu nodaļā. Viņa skolnieks bija arī visā pasaulē pazīstamais, izcilais mūsdienu violončellists Miša Maiskis.
1950.–1060. gados  M. Išhanovs  daudzas reizes sniedza klausītājiem solokoncertus, spēlēja kamermūzikas ansambļos.

1999. gadā ievērojamajam mūziķim tika piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla mūža stipendija par ieguldījumu mākslā. Togad viņš saņēma Latvijas pilsonību.

Mihailam Išhanovam 1968. gadā  ir piešķirts Goda nosaukums  Latvijas PSR Nopelniem bagātais artists.

Viņam piešķirts apbalvojums:  2. pakāpes Tēvijas kara ordenis.

Marina Mihaileca

Informācijas avoti:

Latvijas Valsts arhīvs, 472. f., 1. apr., 382. l.
Cīņa, 1950, 13. janvārī.
Literatūra un Māksla,  1968,  16. martā.
Latvija Amerikā, 1999, 1. maijā.