Lija Krasinska

Lija Krasinska (1911. g. 25. janvāri Rīgā, Krievijas impērijā – 2009. g. 10. septembrī Kiriat-Atā, Izraēlas Valsts) – muzikoloģe, pedagoģe, lektore un komponiste.   

Mūzikas mākslu Lija sāka apgūt kopš sešu gadu vecuma. Viņas pirmais pedagogs bija A. Rubahs Ņižņijnovgorodā, kur ģimene atradās evakuācijā Pirmā pasaules kara laikā. 1920. gadā Lijas ģimene atgriezās Rīgā.  

Kopš 1921. gada Lija Krasinska sāka studēt Latvijas Konservatorijas jaunākajā, bet pēc tam vecākajā nodaļā. Paralēli tam  mācījas Rīgas E. Zalemana ģimnāzijā, kuru absolvēja 1928. gadā. 1933. gadā  Kija Krasinska absolvēja Konservatoriju (klavierspēles klasi pie profesores Annijas Sokolovskas  un kompozīcijas teorijas klasi  pie profesora Jāzepa Vītola ).

L. Krasinskai bija laba dabas dota izpildīšanas tehnika, un kopš 1929. gada viņa piedalījās pilsētas koncertos gan kā soliste, gan kā akompaniatore. Viņa akompanēja arī savai māsai, dziedātājai Rojai Krasinskai. Māsas uzstājās Rīgā, Liepājā un Daugavpilī.  

1933. gadā Lija Krasinska apprecējās ar pianistu F. Šveiniku. 1934. gadā kopā ar vīru viņa pārbrauca dzīvot uz PSRS, strādāja Habarovskas Mūzikas skolā, pasniedzot klavierspēles mākslu, muzikāli teorētiskos priekšmetus un mūzikas vēsturi. 1937.-1941. gadā L. Krasinska dzīvoja un strādāja Kaļiņinā (patlaban - Tvera), arī šeit viņa pasniedza mūzikas skolā. 1941.-1945. gadā viņa atradās evakuācijā Andižānā, pēc tam Orenburgā. 1945. gadā Lija Krasinska atgriezās Rīgā.

Kopš 1945. gada marta līdz 1993. gada jūlijam Lija Krasinska strādāja Latvijas Valsts konservatorijā – sākumā viņa bija vokālistu koncertmeistare, pēc tam pasniedza mūzikas teoriju, harmoniju, muzikālo skaņdarbu analīzi. 45 gadu laikā konservatorijā viņa lasīja krievu un padomju mūzikas lekciju kursu, kā arī vadīja speciālu muzikoloģijas kursu, kuru pabeidza 44 muzikologi; daudzi no tiem kļuva par izciliem Latvijas muzikālās kultūras darbiniekiem. L. Krasinskas audzēkņu vidū: J. Lobačova, M. Berlins, V. Muške, T. Kuriševa, V. Briede, J. Torgāns, V. Lindenberga, М. Mihaiļeca un citi.

Līdzās intensīvajam pedagoģes darbam L. Krasinska lielu ievērību pievērsa arī muzikoloģijai. Viņa ir publicējusi vairāk nekā 40 darbus, kuru vidū ir 11 grāmatas, bet pārējie viņas darbi ir lieli zinātniskie raksti, kas tika publicēti krājumos „Latviešu mūzika”. Zinātniskie raksti un grāmatas ir veltīti dažādām mūzikas teorijas un vēstures problēmām. Aptuveni puse Krasinskas darbu ir saistīta ar latviešu mūzikas pētījumiem. L. Krasinska bija Latvijas PSR Komponistu savienības locekle.

No 1946. līdz 1992. gadam L. Krasinska nodarbojās ar plašu izglītojošo darbību, lasot daudz lekciju gan latviešu, gan krievu valodā dažādās auditorijās (Filharmonijas, radio un televīzijas, Poligrāfistu kluba, Latvijas Konservatorijas zālēs) cikla «Музыкальные воскресенья» („Muzikālās svētdienas”) ietvaros un citas. Šī darbība padarīja viņas vārdu ļoti populāru ne tikai muzikologu un mūziķu aprindās, bet arī mūzikas cienītāju vidū.

1990. gadu sākumā Lija Krasinska pievērsās skaņdarbu kompozīcijai. Viņa ir dažādu skaņdarbu autore – gan vokālās, kora un instrumentālās mūzikas žanros.

L. Krasinska nodarbojās arī ar pedagoģiskā klavierspēles repertuāra sastādīšanu iesācējiem. Šā mērķa vadīta viņa izdarīja apzināti vienkāršotos klasisko skaņdarbu aranžējumus, lai bērni praksē varētu iepazīties ar pagātnes komponistu pazīstamajiem skaņdarbiem un paši varētu tos nospēlēt.

 Kopš 2002. gada Lija Krasinska  dzīvoja Izraēlā.  

Lijas Krasinskas vārds ir Latvijas izcilāko muzikologu vārdu vidū. 1961. gadā viņai tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums. L. Krasinska aiztāvēja disertāciju un kļuva par habilitētu mākslas zinātņu doktori, profesori emeritus. Vēlāk viņa bija disertāciju aizstāvēšanas speciālās padomes locekle (Ļeņingrada).

...Lija Krasinska mēdza saukt savus audzēkņus «mani bērni», jo viņa patiešām viņus mīlēja, rūpējās par viņiem, deva tiem labu profesionālo izglītību un  teicamas zināšanas, un tādēļ viņas speciālās klases konservatorijā audzēkņu vidū ir gan pazīstami pedagogi, gan muzikālās mākslas zinātnieki.

Viņa bija muzikoloģe, daudzu dziļu pētījumu autore, viņas sarakstītās grāmatas arī šobaltdien ir aktuālas. Viena no svarīgakajām L. Krasinskas monogrāfijām  – «Оперная мелодика Чайковского»(„Čaikovska operu melodika”). Viņas sastādītās mācību grāmatas arī patlaban izmanto Mūzikas Akadēmijas studenti.

Viņa bija lieliska lektore, par viņas devīzi kļuva tēze: «Izprotami pastāstīt par sarežģīto», un plaša mūzikas cienītāju auditorija pastāvīgi apmeklēja lekcijas, lai «klasītos Krasinsku», lai dzirdētu viņas komentārus, kas palīdzēja uztvert muzikālos skaņdarbus. Viņai bija neparasti plašas zināšanas un kolosāla profesionālā atmiņa, ko viņa nezaudēja līdz pat pēdējām sava mūža dienām... Bieži viņa pati ilustrēja teikto un apstiprināja savus spriedumus par mūziku, bez notīm no galvas spēlēdama gan vokālo, gan kora, gan instrumentālās un simfoniskās mūzikas skaņdarbu aranžējumus.

Lijas Krasinskas ilgajā mūžā bija daudz prieku un daudz sāpju. Viņas dzīvi pastāvīgi apgaroja mūzika...

Marina Mihaileca

Lijas Krasinskas monogrāfijas: 

Адольф Скултэ. Москва,1959;

Mācīsimies uztvert mūziku. Rīga,1979; 

Оперная мелодика Чайковского (Čaikovska operu melodika). Москва, 1986; 

„Latviešu simfoniskā mūzika XX gadsimtā” un citas.