Jānis Ivanovs

Jānis (Ivans) Ivanovs (1906. g. 9. oktobrī Vitebsks guberņas Dvinskas apriņķa Preiļu pagasta Babru ciemā, Krievijas impērijā – 1983. g. 27. martā Rīgā, Latvijas PSR) – izcils komponists, simfonisko darbu autors, PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1965).

Jānis (Ivans) Ivanovs ir dzimis vecticībnieku ģimenē: māte Tatjana Ivanova (dzimusi Fjodorova), tēvs Andrejs Ivanovs. 1916. gadā ģimene, bēgdama no kara draudiem, pārcēlās uz Smoļensku. Tur nākamais komponists guva pirmo muzikālo izglītību. 1920. gadā ģimene atgriezās dzimtenē.

1924. gadā I. Ivanovs iestājās Latvijas Konservatorijā: vispirms viņš mācījās klavierspēli pie profesora Nikolaja Dauges, vēlāk – pie profesores Nadeždas Kārkliņas, 1926. gadā viņš turpināja studijas profesora Jāzepa Vītola kompozīcijas klasē. Konservatorijā jaunais mūziķis apguva arī simfoniskā orķestra diriģenta mākslu. Jau studiju gados spilgti izpaudās I. Ivanova talants. Mācības Latvijas Konservatorijā viņam palīdzēja apmaksāt Krievu Nacionālā Apvienība Latvijā un Rīgas Krievu labdarības biedrība, kā arī mecenāti F. Maikapars, O. Klumberga, N. Belocvetovs.

1933. gadā Ivans (Jānis) Ivanovs beidza Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klasi ar diplomdarbu – 1. simfoniju. Absolvējot konservatoriju, viņam tika piešķirta pianista un simfoniskā orķestra diriģenta kvalifikācija.

Kopš 1931. gada Jānis Ivanovs bija Latvijas radiofona simfoniskā orķestra diriģents, mācīja kompozīcijas teoriju Ernesta Vīgnera Fonoloģijas institūtā un Rīgas Pirmajā mūzikas institūtā. Taču par galveno saturu viņa dzīvē kļuva simfonisko sacerējumu radīšana: viņa simfonija-poēma (1933, 1936, 1938) un simfoniskā svīta “Latgales ainavas” (1935), simfoniskās poēmas “Padebešu kalns” (1938) un “Varavīksne” (1939), koncerts čellam (1938) kļuva par nozīmīgiem notikumiem Latvijas mūzikas dzīvē.

1940. gadā J. Ivanovs radīja “Svinīgo prelūdiju” simfoniskam orķestrim. 1940.–1941. gadā komponists sacerēja savu 4. simfoniju “Atlantīda”. Kopš 1944. gada rudens līdz savas dzīves pēdējām dienām mācīja studentus Latvijas Valsts konservatorijā, no 1955. gada viņš bija Kompozīcijas fakultātes profesors. No 1945. līdz 1961. gadam viņš bija Latvijas radio mūzikas redakcijas mākslinieciskais vadītājs.

Jāni Ivanovu viņa simfonisko sacerējumu dēļ uzskata par vienu no labākajiem komponistiem Latvijā. Savos jaunrades gados viņš ir sacerējis 21 simfoniju. To lielākā daļa tapusi pēckara gados: 1945. gada sacerēta 5. simfonija, 1949. gadā – 6. “Latgales simfonija”, 1949.–1956. gadā – 7. un 8. simfonija, 1960. gadā – 10. un 11. simfonija, 1965. gadā – 12. “Sinfonia energica”, 1967. gadā – 13. simfonija – “Symphonia humana”, 1969. gadā – 14. simfonija “Sinfonia da caméra”, 1971. gadā – 15. simfonija “Symphonia ipsa”, 1972. gadā – 16. simfonija, 1974. gadā – 17. simfonija, 1976. gadā – 18. simfonija, 1978.–1983. gadā – 21. simfonija – nav pabeigta. Viņš ir arī triju instrumentālo koncertu un daudzu simfonisko poēmu autors, radījis mūziku filmām “Salna pavasarī” (1955) un “Zvejnieka dēls (1957).

Latvijā pazīstamā muzikoloģe Lija Krasinska šādi raksturo J. Ivanovu: … Jāņa Ivanova 4. simfonija Atlantīda. Spilgts sacerējums. Vispār Ivanovs ir spilgts komponists. Mēs ar viņu strādājām zem viena jumta, tikai dažādās katedrās. Viņš tik tiešām bija dabas dots simfoniskais komponists. Taču ne jau katrs komponists, kurš sacer simfoniju, ir simfonists pēc savas apdāvinātības rakstura. Ivanovs bija īsts simfonists.

Jānim Ivanovam par nopelniem mūzikas jaunradē piešķirti šādi apbalvojumi:

Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1945),
PSRS Valsts (Staļina) prēmijas laureāts par 6. simfoniju “Latgales simfonija” (1950),
Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1956),
Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par 8. simfoniju un simfonisko poēmu “Lāčplēsis” (1959),
Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts par 13. simfoniju “Symphonia humana” (1967),
PSRS Tautas mākslinieks (1965).

Jānis Ivanovs ir apbalvots ar Ļeņina ordeni un diviem Darba Sarkanā karoga ordeņiem.

Viņš bija Latvijas PSR Komponistu savienības valdes loceklis (1950.–1951. gadā – valdes priekšsēdētājs) un PSRS Komponistu savienības loceklis.