Jeļizaveta Šenkoloviča

Jeļizaveta Šenkoloviča (dzimusi Daņilova 1882. g.  24. aprīlī / 7. maijā Ostrogas apriņķī, Voliņas guberņā, Krievijas impērijā – ?) – skolotāja, Rīgas krievu 8. pamatskolas pārzine 1921.–1937. gadā.

Jeļizavetas tēvs Vasilijs Daņilovs bija muižnieks, māte – Dominika Daņilova.  Jeļizaveta mācījās Ufas Marijas sieviešu ģimnāzijā. Sekmīgi izturēja pārbaudījumus, iegūstot mājskolotājas kvalifikāciju ar tiesībām, kā redzams Kazaņas mācību apgabala kuratora 1903. gada 31. decembrī izsniegtajā apliecībā, mācīt aritmētiku un ģeometriju.

Kā liecina Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļā J. Šenkolovičas iesniegtās ziņas 1903.–1904. gadā viņa strādājusi Izglītības ministrijas  divklasīgajā tautas skolā Ņižegorodskas guberņā. No 1906. līdz 1909. gadam viņa bija skolotāja Šulcas kundzes proģimnāzijā Rīgā. Ziņu par darbu laikā no 1909. līdz 1915. gadam viņas 1936. gada 16. martā izpildītajā anketā nav. Turklāt viņa nevarēja ar dokumentiem pierādīt darba stāža esamību no 1903. līdz 1915. gadam.

Visticamāk, ka Rīgā Jeļizaveta  stājās laulībā ar Aleksandru Šenkoloviču.

No 1915. līdz 1918. gadam J. Šenkoloviča strādāja par skolotāju privātajā proģimnāzijā Patrozavodskā, kopš 1913. gada šajā pilsētā strādāja viņas vīrs Aleksandrs Šenkolovičs. Petrozavodskas Strādnieku un sarkanarmiešu deputātu padomes Tautas izglītības nodaļas 1919. gada 14. maijā izdotajā uzziņā redzams, ka J. Šenkoloviča strādāja par skolotāju 13. pirmās pakāpes padomju skolā.

1920. gadā Šenkoloviči atgriezās Latvijā un 1920. gada 16. oktobrī viņi saņēma Latvijas pases un Latvijas pavalstniecību. Šāda akta pamatojums bija viņu dzīvošana Latvijas teritorijā līdz 1914. gadam.  J. Šenkolovičas pirmā darbavieta bija Krievu biedrības krievu pamatskolas pārzine no 1921. gada 1. marta līdz tā gada 1. oktobrim. 1921. gada oktobrī šo skolu pārveidoja par pirmās pakāpes Rīgas krievu 8. pamatskolu, t. i., par četrgadīgu pamatskolu (otrās pakāpes skolā bija sešas klases). No 1921. gada 1. oktobra līdz 1937. gada 15. septembrim viņa bija šīs skolas (Maskavas priekšpilsētā, Katoļu ielā 27) pārzine. 1937. gadā pēc Rīgas pilsētas skolu valdes lēmuma krievu 8. pamatskola tika likvidēta, bet J. Šenkoloviču aizsūtīja pensijā.

1934./1935. mācību gadā J. Šenkoloviča mācījās obligātajos latviešu valodas kursos un saņēma atbilstošu apliecību. 1930. gadu otrajā pusē viņa  sāka tulkot latviešu autoru darbus krievu valodā.

Pēdējās ziņas par J. Šenkoloviču ir 1948. gadā,  kad laikrakstā “Sovetskaja molodež” (Padomju Jaunatne) kādā nelielā informācijā bija minēts viņas vārds – tajā bija teikts, ka viņa  piecdesmit savas dzīves gadus atdevusi pedagoģiskajam darbam un ka grāmatu izplatīšanas dekādē Rīgas pilsētas Jūrmalas rajonā, 19. bibliotēkā vadījusi tikšanos ar jaunajiem lasītājiem.

Nav ziņu, vai J. Šenkolovičai bija bērni un kāds bija viņas turpmākais liktenis.

Viņas vīrs Aleksandrs Šenkolovičs (1878. g. 16. oktobrī Rīgā – ?) bija vingrošanas skolotājs.  Beidzis Imperatores Katrīnas II  Rīgas apriņķa skolu. 1912./1913. mācību gadā apmeklēja Rīgas mācību apgabala pārvaldes organizētos kursus vidējo mācību iestāžu vingrošanas skolotājiem. 1913. gada 28. maijā viņš saņēma atbilstošu apliecību par kursu beigšanu. Viņa pirmā darbavieta bija Petrozavodska, kur viņš no 1913. līdz 1920. gadam vadīja vingrošanas stundas skolā.

1920. gadā A. Šenkolovičs kopā ar dzīvesbiedri  Jeļizavetu atgriezās Latvijā, šeit viņš tūlīt ieguva Latvijas pavalstniecību un saņēma Latvijas pasi.

A. Šenkolovičs Latvijas Republikā visu laiku skolās mācīja vingrošanu. 1920.–1924. gadā viņš strādāja J. Landau reālģimnāzijā, 1921. gadā viņam bija vingrošanas stundas arī A. Korti reālģimnāzijā un 1. skolotāju biedrības ģimnāzijā, 1929./1930. mācību gadā – Rīgas krievu 7. pamatskolā. No 1922. gada 15. oktobra bija skolotājs 8. pamatskolā, kur par pārzini (līdz 1937. gadam, t. i., līdz aiziešanai pensijā) strādāja viņa dzīvesbiedre.

Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apraksts, 20705. lieta;

LVVA, 1632. f., 1. apraksts, 20704. lieta;

Ликвидируются 8 и 11 рижские городские русские основные школы. – Сегодня, № 247, 1937, 9 сентября;

К. Терновская. В передовой библиотеке. – Советская молодежь, 1948, 22 августа.