Jeļizaveta Agapova
Jeļizaveta Agapova (1893. g. 26. novembrī/8.decembrī Pleskavā, Krievijas impērijā – 1980. g. 10. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – skolotāja, Rīgas Privātās praktiskās ģimnāzijas pārzine. Pēckara gados strādāja Rīgas 10. vidusskolā.
J. Agapova dzimusi Pleskavā. Viņas tēvs Aleksejs Agapovs, cēlies no Pleskavas tirgoņu ģimenes, ir beidzis Pēterburgas universitāti. Māte Marija, dzimusi Vasiļova, precējusies ar Alekseju Agapovu. Viņas tēvs Ivans Vasiļovs bija pazīstams novadpētnieks.
Jeļizaveta ir pirmais bērns ģimenē, pēc dažiem gadiem ģimenē piedzima vēl viena meita – Anna.
Viņas māte Marija beigusi Pleskavas Marijas sieviešu ģimnāziju, bet 1887. gadā Sanktpēterburgas Bestuževa Augstāko sieviešu kursu matemātikas nodaļu, kas tolaik tika uzskatīts par ekstraordināru notikumu. Tajā pašā gadā viņa uzsāk savu pedagoģisko darbību. Taču meitiņu dzimšana un tēva slimība atgriezties pie aktīvas pedagoģiskās darbības ļāva tikai 1903. gadā. Viņa saņēma atļauju atvērt privāto mācību iestādi, kas pēc trim gadiem ieguva proģimnāzijas statusu, bet 1907. gadā – privātās sieviešu ģimnāzijas tiesības. Augsti godāts pilsētā tika arī viņas dzīvesbiedrs. 1905. gada maijā, revolucionāro notikumu krustugunīs, A. Agapovs kļuva par pilsētas galvu un veica šos pienākumus līdz 1917. gada vasarai, atstājot par sevi visnotaļ labas atmiņas.
1911. gadā J. Agapova beidza 8. pedagoģisko klasi un no 1912. gada līdz 1918. gadam astoņus semestrus Sankt-Pēterburgā apmeklēja Bestuževa Augstāko sieviešu kursu vēstures un filoloģijas fakultāti. Izpildīja visus darbus, nolika gandrīz visus eksāmenus, izņemot četrus. Revolūcija izjauca J. Agapovas studijas un neļāva saņemt augstākās izglītības diplomu.
No 1917. gada 1. septembra līdz 1918. gada 1. novembrim J. Agapova strādāja Pleskavā savas mātes M. Agapovas ģimnāzijā.
Taču politiskā situācija piespieda Agapovu ģimeni meklēt patvērumu Latvijā.
Saskaņā ar J. Agapovas profesionālās darbības uzskaites lietu no 1918. gada beigām līdz 1927. gadam viņa pasniedza krievu valodu P. Dzeņa reālģimnāzijā, no 1919. gada līdz 1921. gadam strādāja N. Vinzarājas–Verškanskas privātģimnāzijā, no 1922. gada līdz 1925. gadam - O. Beateres krievu privātģimnāzijā, no 1923. gada līdz 1924. gadam – L. Tailovas ģimnāzijā, no 1923. gada līdz 1925. gadam - E. Lihtarovičas privātģimnāzijā
No 1925. gada līdz 1933. gadam J. Agapova pasniedza krievu valodu Rīgas poļu ģimnāzijā.
1933./34. mācību gadā J. Agapova vadīja Rīgas privāto praktisko ģimnāziju, ko izveidoja uz likvidēto L. Tailovas un O. Beateres privātģimnāziju bāzes. 1935. gada 11. septembrī J. Agapovu un vēl 11 darbiniekus atlaida, jo arī šo mācību iestādi slēdza.
1935. gadā Latvijas Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzina J. Agapovu par pilntiesīgu vidusskolas skolotāju ar tiesībām pasniegt krievu valodu.
Pēckara gados A. Agapova pasniedza literatūru Rīgas 10. vidusskolā (Lenču ielā 1).
Jeļizaveta Agapova mirusi Rīgā 1980. gadā 10. augustā.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti
LVVA, 1632. f, 1. apr., 257. l.
LVVA, 2996 f., 1 apr., 349. l.
LVVA, 2996. f., 1. apr., 4350. l.
LVVA, 2996 f., 1. apr., 4351 l.
Школьные годы чудесные… Воспоминания выпускников и преподавателей 10-й средней школы г. Риги. – Рига, 2014. (Brīnišķie skolas gadi… - Rīgas 10. vidusskolas absolventu un pasniedzēju/skolotāju atmiņas – Rīga, 2014. )
http://pleskov60.ru/oktyabrsky-10.html
http://izd.pskgu.ru/projects/pgu/storage/PSKOV/ps08/ps_08_13.pdf
Ilustrācijas tēmai
