Dimitrijs Tihomirovs

Dimitrijs Tihomirovs (1880. g. 30. jūlijā Kalugas guberņā, Krievijas impērijā – 1963. g. 15. martā Rīgā, Latvijas PSR) – krievu valodas un literatūras skolotājs

Dimitrijs Tihomirovs piedzima Kalugas guberņas Logino ciema mācītāja daudzbērnu ģimenē. Viņš mācījās skolā Žereļevo ciemā, uz kurieni pārcēla viņa tēvu. Pēc gada Dimitrijs mācījās Kalugas Garīgajā skolā, pēc tam – Garīgajā seminārā.  1900. gadā viņš iestājas Tartu Universitātes Medicīnas fakultātē, taču pēc diviem mēnešiem viņš pārgāja uz Filoloģijas fakultāti. 1906. gada pavasarī D. Tihomirovs pabeidza studijas universitātē, iegūdams  slāvu-krievu filoloģijas kandidāta grādu, un viņš tika nosūtīts darbā uz Vindavas (Ventspils) reālskolu. Ventspilī viņš strādāja līdz 1915. gadam, šeit viņš iepazinās ar Nikolīnu Rudbahu un  1908. gadā viņi salaulājās. Ventspilī ģimenē piedzima divi bērni: 1909. gadā dēls Vjačeslavs un 1912. gadā meita Tatjana.

Pirmā pasaules kara sākumā sakarā ar evakuāciju D. Tihomirovu pārcēla darbā Pleskavas apgabala Ostrovas reālskolā, kur viņš strādāja 1915. un 1916. gadā. No 1916. līdz 1917. gadam viņš bija Pertrogradas guberņas Gdovas apriņķa tautskolu inspektors, no 1917. gada līdz 1919. gada novembrim –  Gdovas reālskolas direktors.

1919. gada beigās D. Tihomirovs bēgļu straumē nokļuva Igaunijā, šeit viņam vairākkārt nācās mainīt darbavietu, jo skolas ar krievu mācību valodu te atvēra, te slēdza. Pirmā viņa darbaviet 

Pirmā viņa darbavieta Igaunijā bija Rakveres Skolotāju seminārs. No 1921. līdz 1922. gadam viņš bija emigrantu skolas (kursu) direktors, kuru uzturēja Kristīgo jauniešu apvienība (YMCA). No 1922. gada septembra līdz 1923. gada janvārim viņš bija pasniedzējs emigrantu kursos Vaivaras pagastā, kurus uzturēja Igaunijas Krievu emigrantu komiteja. 1923. gadā D. Tihomirovs sāka strādāt Narvas krievu emigrantu ģimnāzijā, šeit viņš izglītoja jauniešus līdz 1929. gadam, t. i., līdz pārbraukšanai uz Latviju.

1929. gada janvārī saskaņā ar konkursa rezultātiem D. Tihomirovs varēja ieņemt krievu valodas un literatūras skolotāja posteni Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā (1941.–1944. gadā – Rīgas krievu ģimnāzija). Vienlaikus viņš strādāja arī par krievu valodas, literatūras un latīņu valodas skolotāju Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijā (bijusī Lomonosova ģimnāzija) līdz tās likvidācijai 1935. gadā, bet 1928./1929. mācību gadā viņš  bija skolotājs arī E. Zalemana ģimnāzijā.

Padomju laikā D. Tihomirovs mācīja krievu valodu un literatūru galvenokārt  skolās, to skaitā arī Valmierā, ar latviešu mācību valodu.

Dzīve nelutināja D. Tihomirovu. 1954. gadā nomira viņa dēls Vjačeslavs, atstādams  divus bērnus-bāreņus Pāvelu un Zoju no pirmās laulības, bez tēva palika arī Dimitrija mazdēls Nikolajs – Vjačeslava dēls no otrās laulības. Rūpes par mazbērniem vajadzēja uzņemties vectēvam un vecmāmiņai, tādēļ D. Tihomirovam  nācās strādāt līdz sirmam vecumam.

Ilgus gadus viņa bijušie audzēkņi ar pateicību atcerējās savu skolotāju, kurš radīja viņiem dziļu interesi par krievu literatūru.

D. Tihomirovs aizrāvās ar krievu tautas mūzikas instrumentiem, to skaitā arī ar gusļiem (koklei radniecīgs instruments), par tiem viņš uzrakstījis arī brošūru.

1983. gada decembrī Tartu Universitātes avīzē (13. un 14. numurā) publicētas D. Tihomirova atmiņas par studijām šajā universitātē.

Savu dzīves ceļu Dimitrijs Tihomirovs beidza Rīgā 1963. gada 15. martā.

                                                                           Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. fonds, 1. apr., 2152. lieta.

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935