Sākumlapa > Tēmas > Personas
Jakovs Serafimovs

Jakovs Serafimovs

Jakovs Serafimovs  (1884. g. 17. janvārī Jaroslavļas guberņā, Krievijas impērijā – 1949. g. 25. oktobrī Briselē, Beļģijā) – Rīgas Krievu  (bijusī Lomonosova) ģimnāzijas matemātikas skolotājs.

Jakovs Serafimovs ir dzimis  Jaroslavļas guberņas Rostovas apriņķa Porečjes ciemā (viņa  skolotāja lietā, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, minēts, ka viņš ir dzimis Rīgā). Viņa tēvs Aleksejs bija uzņēmīgs cilvēks: kopā ar savu brāli viņš atdzina uz Rīgu pārdošanai  zirgus. Bet drīz vien viņš ar ģimeni apmetās uz dzīvi šajā  pilsētā, kas viņam tūlīt  bija iepatikusies.  Viņš iepirka šeit neviena  neapstrādātās  zemes  (mūsdienu Purvciema apkārtnē) un kļuva par vienu no lielākajiem dārzeņkopjiem Rīgā. Pokrova kapsētā Rīgā ir saglabājušies Serafimovu ģimenes dzimtkapi.

1903. gadā J. Serafimovs saņēma  Rīgas Aleksandra ģimnāzijas atestātu, un tūlīt viņš  iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), taču mācījās tur ar pārtraukumiem. Sākumā viņš mācījās Inženieru nodaļā. 1909./1910. mācību gadā  viņš studēja Jurjevas (Tartu) Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1915. gadā viņš pabeidza RPI Lauksaimniecības nodaļu, saņemdams 1. pakāpes diplomu ar diplomēta agronoma grādu. Vienlaikus no 1909. līdz 1915. gadam Serafimovs strādāja Zemkopības un valsts  īpašuma Baltijas pārvaldes Hidrotehniskajā nodaļā par mērnieku.

No 1915. gada 1. septembra līdz 1918. gada 23. februārim J. Serafimovs bija Ziemeļu frontes Hidrotehnisko darbu pārvaldes tehniķis. No 1915. gada 1. septembra līdz 1916. gada 1. februārim viņš bija iecirkņa darbu vadītājs,  kopš 1916. gada 1. februāra viņš bija 12. armijas lauku ķīmijas laboratorijas vadītājs, bet no 1. augusta –  1. armijas ķīmijas laboratorijas vadītājs, no 1917. gada jūnijam līdz 1918. gada 23. februārim bija 1. armijas Hidrotehniskā rajona priekšnieka pārvaldes tehniķis speciālu uzdevumu veikšanai. Dienesta laikā armijā viņš apliecināja sevi par labu speciālistu.

Jakovs Serafimovs bija viens no tiem, kas stāvēja  pie Rīgas pilsētas Krievu ģimnāzijas izveides sākotnes un strādāja šajā mācību iestādē līdz tās slēgšanai 1935. gadā. Viņš mācīja matemātiku un bija klases audzinātājs. Viņa savdabība bija viņa artistiskums, viņš organizēja skolā izrādes un pats tajās arī piedalījās.  Mācību stundās viņš bieži izmantoja spēles metodi. Viņš labi spēlēja vairākus mūzikas instrumentus.

Viņa dzīvesbiedre Jūlija Serafimova (dzimusi Baskakova) mācīja Latvijas Konservatorijā dziedāšanu.

Jakovs Serafimovs paralēli strādāja arī  L. Tailovas, E. Lihtarovičas un  O. Beateres ģimnāzijā. Viņš bija Latvijas Krievu skolotāju savienības valdes loceklis.

Serafimovu  ģimenē bija četri bērni:  Jevgēnija (1909), Tamāra, Irīna (1924) un dēls  Aleksejs. Tamāra nomira bērnībā no meningīta, bet Aleksejs četru gadu vecumā noslīka pilsētas kanālā.  Ģimene dzīvoja Mežaparkā, Poruka ielā 3 – 1.

Jakovs Serafimovs nomira 1949. gada 25. oktobrī Beļģijā no  sirdstriekas, nedēļu pirms iecerētā brauciena uz Argentīnu pie meitas Irīnas un mazdēla Sergeja.

Tatjana Feigmane

 

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 18909. l.

Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935. - Рига, 1999

Ilustrācijas tēmai