Nikolajs Zablockis

Nikolajs Zablockis (1863. g. 27. martā/8. aprīlī Sēlpilī, Kerzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1944. gada 29. decembrī Rīgā, Latvijas PSR)  –  starpkaru laikā Latvijā pazīstams skolotājs

Nikolajs Zablockis piedzima Sēlpilī  (tagad – Vecsēlpilī)  pareizticīgā  ģimenē.  1889. gadā viņš pabeidza Rīgas Politehnikuma (kopš 1896. gada – institūts)  Tirdzniecības nodaļu. 1906. gadā viņa izglītība tika pielīdzināta Rīgas Politehniskajā institūtā iegūstamās izglītības kvalifikācijai un viņam piešķīra komerczinātņu kandidāta grādu. Pēc dienesta armijā viņš kādu laiku 1891.–1894. gadā strādāja apdrošināšanas iestādē pret ugunsnelaimēm. 1893. gadā viņš apprecējās ar Jozefi Skaču (1861–1940), ģimenē piedzima trīs bērni: Viktors (1895),  Vsevolods (1897) un Irīna (1899).
Kopš 1894. gada līdz aiziešanai pensijā N. Zablockis ilgus gadus strādāja par skolotāju dažādās mācību iestādēs. 1894.–1909. gadā viņš strādāja par skolotāju Rīgas pilsētas reālskolā, no 1902. līdz 1915. gadam – Rīgas pilsētas tirdzniecības skolā, 1915. gadā viņš šeit bija inspektors. Kopš 1915. gada beigām līdz 1918. gadam viņš kopā ar ģimeni bija evakuācijā Petrogradā, strādāja dažādās mācību iestādēs, šeit kādu laiku viņš bija arī ierēdnis Tirdzniecības un rūpniecības ministrijā.

1918. gada nogalē  N. Zablockis atgriezās Rīgā un atkal sāka strādāt par skolotāju. 1919. gadā viņš bija viens no Rīgas 4. vidusskolas organizētājiem (kopš divdesmito gadu beigām tā bija ģimnāzija), skolā mācības notika latviešu valodā. Šajā mācību  iestādē viņš strādāja līdz 1931. gadam – līdz aiziešanai pensijā. Viņš mācīja  tirdzniecības aritmētiku, krievu un angļu valodu un vēl citus mācību priekšmetus. Skola kļuva pazīstama ar savu demokrātismu un netradicionālu pieeju audzēkņu mācīšanai. N. Zablocka kolēģi bija daudzi Latvijā pazīstami  kolēģi: filozofs un latīņu valodas docētājs Teodors Celms (1893–1989), latviešu valodas skolotājs Jānis Jansons (1892–1971) un vēl citi.  Pirmais šīs mācību iestādes direktors bija starpkaru posmā pazīstamais sabiedriskais darbinieks un literāts Alfrēds Andersons (1879–1937), no 1921. līdz 1928. gadam viņš vadīja Rīgas pilsētas pašpārvaldi. Skolas beidzēji bija tādi vēlāk pazīstami cilvēki kā aktrise  Emma Bramberga (1902–1979), dzejnieks Andrejs Balodis (1908–1987) un vēl citi.

1934. gadā pēc K. Ulmaņa autoritārā režīma iedibināšanās šo ģimnāziju slēdza:  mācību iestādes demokrātiskās tradīcijas, skolēnu pašpārvaldes elementi bija pretrunā ar jauno valstisko politiku.

Divdesmito gadu beigās ne visai ilgi N. Zablockis docēja Krievu universitātes kursos (šī privātā mācību iestāde, kur mācības notika krievu valodā, darbojās Rīgā no 1921. gada līdz 1937. gadam; kopš 1930. gada mācību iestāde saucās Krievu universitātes zinību institūts). 1929. gada vasarā (kopš jūnija vidus līdz 2. augustam) sakarā ar Krievu universitātes kursu rektora profesora Konstantīna Arabažina (1865–1929) slimību un tai sekojošo viņa nāvi N. Zablockis pildīja mācību iestādes vadītāja pienākumus.

Pēc savas idejiskās pārliecības N. Zablockis, visticamāk, bija liberālis. Taču par to var spriest tikai netieši –  par to liecina viņa tuvība ar profesoru K. Arabažinu un arī tas fakts, ka viņš ilgu laiku strādāja Rīgas ceturtajā vidusskolā; nekādu rakstisku liecību par saviem politiskajiem uzskatiem viņš nav atstājis.

Pārdzīvojis dažādus sarežģījumus savā dzīvē un kardinālas pārmaiņas Latvijas politiskajā dzīvē, kā arī divus pasaules karus, Nikolajs Zablockis nomira Rīgā 1944. gada 29. decembrī.

Sergejs Coja

Informācijas avoti:

 LVVA,  1632. f., 1. apr., 23935. l.

Coja S., Zigmunde A.  Rīgas Politehnikuma absolvents Nikolajs Zablockis (1863–1944).  Rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti. Humanitārās un  sociālās zinātnes zinātņu un augstskolu vēsture. Galv. redakt. H. Guļevskis. 23. sējums. Rīga: RTU apgāds, 2014,  49.–51. lpp.

 https://ortus.rtu.lv/science/lv/publications/19425/fulltext.pdf