Aleksejs Šeršunovs

Aleksejs Šeršunovs (1889. g. 24. februārī Smoļenskas guberņā, Kievijas impērijā – 1970. g. 26. jūnijā Rīgā, Latvijas PSR) – skolotājs, Rīgas 4. krievu pamatskolas pārzinis. 1940. gada jūlijā viņš ticis ievēlēts tā saucama Tautas Saeimā.

Aleksejs Šeršunovs ir dzimis Smoļenskas guberņas Belijas apriņķī. Viņa tēvs – Grigorijs Šeršunovs bijis sīkpilsonis. Aleksejs ieguvis izglītību mājās.

1911. gadā, meklējot sākumklašu skolotāja vietu Rīgā, A. Šeršunovs devies uz Krievijas Impērijas Vidzemes guberņu, kuras administratīvais centrs tolaik bija piedzīvojis intensīva uzplaukuma periodu, un tādēļ pilsētā pastāvējusi nepieciešamība pēc dažāda profila speciālistiem, tajā skaitā skolotājiem. Turklāt Rīgā jau dzīvojis un strādājis viņa vecākais brālis Ivans Šeršunovs.

1911. gada beigās Aleksejs Šeršunovs ticis pielaists pārbaudījumam Rīgas Mācību apgabala Pārbaudījumu komitejā, rezultātā 1912. gada janvārī viņš atestēts kā mājskolotājs un viņam piešķirtas tiesības pasniegt krievu valodu.

No 1912. gada 2. marta līdz 1915. gada 1. janvārim A. Šeršunovs strādājis J. Spicinas privātajā sieviešu ģimnāzijā, vienlaicīgi no 1912. līdz 1917. gadam – V. Zaubes četrklasīgajā vīriešu skolā; no 1915. līdz 1917. gadam – Rīgas Tirdzniecības skolā; 1916.-1917. gadā – R. Gēgera privātajā komercskolā (atradusies Romanova ielā 52, patlaban – Lāčplēša iela) un Rīgas Katrīnas II Augstākajā sākumskolā (atradusies Romanova ielā 55).

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma, frontes līnijai tuvojoties, A. Šeršunovs evakuējies uz Krievijas iekšzemes guberņām. No 1917. gada 28. augusta līdz 1920. gada 15. jūnijam A. Šeršunovs dzīvojis un strādājis Kurskas guberņas Dmitrijevā.

1920. gadā Aleksejs Šeršunovs atgriezies Rīgā un prasījis, lai viņam piešķirtu Latvijas Republikas pavalstniecību.

No 1921. gada 19. februāra Aleksejs Šeršunovs strādājis par skolotāju Rīgas 4. pamatskolā (Gaiziņa ielā 1, bijusī Suzdaļas iela).

Skolotājs Šeršunovs ir palicis daudzu savu audzēkņu gaišajā piemiņā. Lūk, kā piemin viņu bijusī skolniece Margarita Morozova (Saltupe): “Vēl es gribētu pieminēt krievu valodas stundas. No trešās klases mums vairs nav bijis hrestomātijas. Aleksejs Grigorjevičs Šeršunovs devis priekšroku tam, lai skolēni mācītos krievu literatūru tieši pēc literāriem avotiem. Mums bijušas būrtnīcas “literatūrzinātnē”. Tajās bija sava veida konspekti, kurus mēs sastādījām. Mēs mācījāmies Puškina, Čehova, Ļeva Tolstoja stāstus u.c. Daudz dzejoļus iemācījāmies no galvas, rakstījām atstāstījumus un domrakstus.”

1932. gada 1. februārī Aleksejs Šeršunovs tika iecelts par iepriekšminētās pamatskolas pārzini. Šī mācību iestāde tika uzskatīta par vienu no labākajām Rīgas pamatskolu vidū.

1935. gadā Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Cenzu komisija atzinusi A. Šeršunovu par pilntiesīgu skolotāju krievu pamatskolām.

Pirmās Latvijas Republikas laikos Aleksejs Šeršunovs aktīvi piedalījies krievu sabiedriskās dzīves norisēs. Viņš bijis “Rīgas Krievu izglītības biedrības” loceklis un piedalījies ikgadējo Krievu kultūras dienu pasākumu organizēšana un rīkošanā. Viņš bijis “Krievu skolotāju savienības” valdes loceklis.

1940. gadā, pēc Latvijas aneksijas un inkorporācijas PSRS sastāvā, Aleksejs Šeršunovs nostājies padomju varas atbalstītāju pusē. 1940. gada jūlijā viņš ticis ievēlēts Tautas Saeimā un pēc tam – Latvijas PSR Augstākajā Padomē. Otrajam pasaules karam sākoties Padomju Savienības teritorijā, A. Šeršunovs evakuējies uz PSRS iekšzemes rajoniem.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Aleksejs Šeršunovs turpinājis strādāt Latvijā.

Dzīvesbiedre – Ksenija Šeršunova (dzim. Larionova; 1893. gada 24. janvārī Vitebskas gubernā).

Vecākais brālis – Ivans Šeršunovs – skolotājs, Rīgas 6. krievu pamatskolas pārzinis.

  Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 20734. l.;

LVVA, 2996. f., 17. apr., 12711. l.;

Rīgas pilsētas domnieku un viņu kandidātu saraksts. – Valdības Vēstnesis, Nr. 82, 1931. g. 15. aprīlis;

Centrālās vēlešanu komisijas paziņojums. – Valdības Vēstnesis, Nr. 160, 1940. g. 18. jūlijs;

А.Г. Шершунов. – Ригас Балсс, № 151, 1970, 1 июля/Aleksejs Šeršunovs. - Rīgas Balss, Nr. 151, 1970. g. 1. jūlijs;

На пороге жизни. – Советская молодёжь, № 133, 1948, 8 июля;

Лекция-концерт о Бородине. – Советская молодёжь, № 4, 1949, 6 января;

Генрих Гроссен. Жизнь в Риге. (Heinrihs Grosens. Dzīve Rīgā.) – Даугава, 1994, № 1;

Воспоминания М.В. Салтупе (урожд. Морозовой), выпускницы РПРГ 1937 года. – Рижская городская русская гимназия (бывшая Ломоносовская) 1919-1935.  Сост. М.В. Салтупе, Т.Д. Фейгмане, при участии Д.А. Левицкого. [M. Saltupes (dz. Morozova), 1937. gada Rīgas pilsētas krievu ģimnāzijas (bij. Lomonosova ģimn.) absolventes atmiņas. 1919-1935. Sast. M. Saltupe, T. Feigmane, piedaloties D. Ļevickim.] – Рига, 1999.