Dmitrijs Kuļkovs
Dmitrijs Kuļkovs (1906 g. 4. oktobrī Odesā, Krievijas impērijā – 1989. g. 18. martā Rīgā, Latvijas PSR) – vijolnieks, altists, diriģents un komponists.
Dmitrijs Kuļkovs ir dzimis tirgotāju ģimenē Odesā. 1908. gadā, kad Dmitrijam vēl nebija apritējuši divi gadi, viņa ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā.
Kopš agrīnas bērnības Dmitrijs demonstrēja izcilas muzikālās dotības, un jau 8 gadu vecumā viņš sāka mācīties spelēt vijoli pie profesora K. Bankvica, Imperatora Krievu Mūzikas biedrības Rīgas Mūzikas skolas jaunākajā nodaļā. Vispārējo izglītību apdāvinātais jauneklis ieguva Rīgas Krievu ģimnāzija, pēc tam viņš iestājās Latvijas Konservatorijā. No 1927. līdz 1933. gadam Dmitrijs Kuļkovs studēja Latvijas Konservatorijas vijoļspēles klasē pie profesora A. Meca, diriģēšanas klasē pie profesora J. Mediņa (1939. g.) un muzikālās kompozīcijas teorijas klasē pie profesora Jāzepa Vītola (1939. g.). Pēc tam topošais mūziķis aizbrauca pilnveidot savu izpildītāja mākslu uz Zalcburgu (Austrija).
Pēc atgriešanās Rīgā Dmitrijs Kuļkovs spēlēja Latvijas Nacionālās operas orķestrī; 1938-1944. gados viņš bija altu grupas koncertmeistars. Dm. Kuļkovs bieži uzstajās koncertos gan kā solists, gan kā instrumentalo ansambļu dalībnieks.
1930. gadu vidū Dm. Kuļkovs aktīvi piedalījās krievu dziedāšanas biedrības «Bajan» darbībā; 1935. un 1936. gados viņš bija viens no šīs biedrības valdes locekļiem (priekšsēdētājs – Vladimirs Kņazevskis). Dm. Kuļkovs izstājās no biedrības valdes sastāva 1936. gada maijā.
Dmitrija Kuļkova radošā aktivitāte mūzikas jomā allaž bija ļoti augsta. Tā, kops 1944. gada viņš sāka strādāt Latvijas Valsts konservatorijā, kur pasniedza alta spēles klasē un kvarteta izpildīšanas klasē (1970. gados viņš ieņēma docenta amatu). Paralēli tam no 1944. līdz 1951. gadam viņš bija Latvijas Radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents. Dm. Kuļkovs aktīvi koncertēja arī kā kamermūzikas izpildītājs – spēlēja alta partiju Latvijas Konservatorijas kvartetā visā šā kvarteta pastāvēšanas laikā (1945-1958).
Muzikālās kompozīcijas jomā komponists Dmitrijs Kuļkovs bieži bija komponējis lielas formas skaņdarbus. Viņa radītajos muzikālajos skaņdarbos pievērš ievērību interesants instrumentējums orķestrim, kas liecina par to, ka komponists labi pārvaldīja orķestra spēles nianses. Kā komponistam Dm. Kuļkovam piemita rezervēts muzikālās izteksmes tonis, viņa komponētajiem skaņdarbiem raksturīgs atturīgs domas attīstības ritms.
Dmitrija Kuļkova audzēkņi:
R. Medne, E. Lielbārdis, S. Zilberšteins, B. Kļava un citi.
Muzikālās kompozīcijas un skaņdarbi:
Simfoniskajam orķestrim:
Simfonija mi minorā (1945. g.);
Svētku uvertīra (1948. g.);
simfoniskais skaņdarbs «No varoņa dzīves» (1958. g.);
simfoniskais skaņdarbs «Dzimtenes vārds» (1963. g.);
svīta simfoniskajam orķestrim «Volgograda»(1963. g.);
«Intrata»- Svīnīgā priekšspēle simfoniskajam orķestrim (1957. g.);
simfoniskā poēma «Dzīves ceļš» (1975);
Muzikālās poēmas:
klavierēm ar orķestri (1966. g.);
čellam un orķestrim Nr. 1 (1945. g.) un Nr. 2 (1974. g.).
Koncerti:
аltam ar orķestri (1951. g.);
ērģelēm un stīgu instrumentu orķestrim ar timpāniem (1969. g.);
vijolei ar orķestri (1972. g.);
Fantāzija vijolei un orķestrim (1946. g.);
Svīta ērģelēm (1969. g.);
Fantāzija ērģelēm (1971. g.);
divas sonātes vijolei un klavierēm (1957., 1961. g.);
Klavieru trio (1963. g.);
Klavieru kvintets (1965. g.);
Kvartets koka pūšamiem mūzikas instrumentiem (1971. g.);
Kvintets stīgu instrumentu kvartetam un kontrabasam (1971. g.);
Miniatūras vijolei;
dziesmas un citi.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
LVA, 265. f., 3.apr., 154.lieta.