Aleksandrs Kaverzņevs

Aleksandrs Kaverzņevs (1881. g. 29. oktobrī Saratovā, Krievijas impērijā – 1949. g. 30. oktobrī Rīgā, Latvijas PSR) – krievu valodas un literatūras pasniedzējs Rīgas mācību iestādēs, no 1945. gada pasniedzējs Rīgas Pedagoģijas institūtā. 

A. Kaverzņevs ir dzimis 1881. gada 29. oktobrī Saratovā. Viņa tēvs – Grigorijs Kaverzņevs bija 157. Imerētijas pulka priesteris (pareizticīgo mācītājs). Tēvs nomiris, kad zēnam apritējuši četri gadi.

Sākumā šķita, ka Aleksandrs ies tēva pēdās. Viņš absolvējis Garīgo skolu un Garīgo semināru Smoļenskā. 1902. gadā A. Kaverzņevs saņēmis nosūtījumu uz Sanktpēterburgas Garīgo akadēmiju, lai tur varētu mācīties par valsts līdzekļiem. 1906. gadā viņš absolvējis Garīgo akadēmiju, iegūdams teoloģijas kandidāta grādu.

Aleksandrs Kaverzņevs studējis arī Sanktpēterburgas Universitatē un Jurjevas (jeb Tērbatas, patlaban Tartu) Universitātē, kā arī noklausījies kursu Sanktpēterburgas Arheoloģijas institūtā.

Pēc radinieku teiktā ir zināms, ka A. Kaverzņevs sadarbojies ar poļu izcelsmes izcilo krievu lingvistu Janu Boduēnu de Kurtenē, strādājot pie krievu folklorista un leksikogrāfa Vladimira Dāla vārdnīcas ceturtā izdevuma sagatavošanas. Viņš nodarbojies ar zinātnisko darbu Vatikānas un Varšavas bibliotēkās.

1906. gadā Aleksandrs Kaverzņevs atbraucis dzīvot uz Rīgu, kur sācis strādāt par skolotāju. 1906.- 1907. gadā viņš pasniedzis Rīgas A. Millera reālskolā un Marijas Lerhas sieviešu ģimnāzijā; 1907.–1908. gadā – Natālijas Draudziņas un M. Lerhas ģimnāzijā;1908.–1909. gadā – M. Hermaņa reālskolā, M. Lerhas un Olgas Hasfordas ģimnāzijā; 1909.-1910. gadā – Alberka vācu skolā un O. Hasfordas ģimnāzijā. No 1910. līdz 1918. gadam viņš pasniedzis krievu valodu un literatūru Rīgas pilsētas ģimnāzijā.

Pēc evakuācijas no Rīgas, līdz 1922. gada augustam A. Kaverzņevs strādājis Tartu Skolotāju biedrības ģimnāzijā. No 1922. līdz 1925. gadam viņš strādājis Pērnavā par pamatskolas un vidusskolas pārzini.

Dzīvodams Igaunijā, Aleksandrs Kaverzņevs apprecējās ar Veru Golubevu (1902 - 1986). Dzīvesbiedriem bija Igaunijas pavalstniecība.

1926. gada beigās dzīvesbiedri Kaverzņevi pieņēmuši lēmumu par pārcelšanos uz Latviju un pavalstniecības nomaiņu. Jau 1927. gada augustā A. Kaverzņevs ieguva Latvijas pavalstniecību, jo saskaņā ar toreizējo likumdošanu tiesības uz pavalstniecību bija visiem bijušajiem Krievijas pavalstniekiem, kuri pastāvīgi dzīvojuši Latvijas teritorijā līdz 1914. gada 1. augustam.

1927. gada 30. augustā Aleksandrs Kaverzņevs saņēma Latvijas Republikas pasi.

Pēc ierašanās Rīgā A. Kaverzņevs tika pieņemts par lektoru Krievu Valsts pedagoģijass kursos, kuros lasījis krievu valodas pasniegšanas metodikas kursu līdz pat šīs mācību iestādes likvidācijai 1932. gadā.

A. Kaverzņevs strādājis arī par skolotāju Rīgas skolās – 7. krievu pamatskolā (Maskavas ielā 140, tagad Latgales ielā 166); krievu vakara pamatskolā un krievu papildskolā (Samarina/ tagad Valērijas Seiles ielā 4).

Kaverzņevu ģimene dzīvojusi Samarina (tagad Lomonosova) ielā 2, dzīv. 45, līdzās ģimenes galvas darbavietai.

Rīgā Kaverzņevu ģimenei piedzimuši divi dēli: Mihails (1930. g. 23. oktobrī – 2008. g. 25. augustā) un  Aleksandrs (1932. g. 16. jūnijā – 1983. g. 29. martā) – nākotnē viens no vispopulārākajiem televīzijas raidījumu vadītājiem padomju televīzijā.

Vācu okupācijas laikā A. Kaverzņevs, saskaņā ar mutvārdu informāciju, ticis arestēts un kādu laiku – līdz 1942. gada rudenim – atradies Salaspils koncentrācijas nometnē, iespējams, par palīdzības sniegšanu padomju karagūstekņiem. Kāds no nometnes apsargiem (bijušais skolnieks) it kā bija veicinājis viņa atbrīvošanu no ieslodzījuma koncentrācijas nometnē. 

Pēc Otrā pasaules kara beigām un līdz pat savai nāvei Aleksandrs Kaverzņevs pasniedzis Rīgas Pedagoģijas institūtā.

A. Kaverzņevs bija apbalvots ar Sv. Annas 3. šķiras un Sv. Staņislava 3. šķiras ordeni, kā arī ar piemiņas medaļu par godu Romanovu Nama valdīšanas 300 gades atceres pasākumiem.

Aleksandrs Kaverzņevs ir miris 1949. gada 30. oktobrī Rīgā.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 9706. l.;

LVVA, 2996. f., 10. apr., 18322. l.;

LVVA, 2942. f., 1. apr., 11980. l.;

LVVA, 3234. f., 2. apr., 18070. l.;

Г. Гроссен. Жизнь в Риге. – Даугава, №1, 1994.

Fotogrāfijas no Kaverzņevu ģimenes personīgā arhīva.