Sākumlapa > Tēmas > Personas
Aleksandrs Buligins

Aleksandrs Buligins

Aleksandrs Buligins (1842. g. 3./15. jūnijā, Kazaņas guberņā, Krievijas impērijā – 1904. g. 4./17. aprīlī, Kazaņas guberņā, Krievijas impērijā) – sabiedriskais darbinieks, 1892.-1901. gadā Vidzemes guberņas vicegubernators.

Aleksandrs Buligins ir dzimis 1842. gada 3. jūnijā Kazaņas guberņā, krievu muižnieku ģimenē. Viņa tēvs - Nikolajs Buligins bija senas muižnieku dzimtas pārstāvis, sabiedriskais darbinieks, pulkvedis. Aleksandrs ieguvis izglītību Nikolaja Gvardes junkuru skolā (no 1864. g. septembra – Nikolaja kavalērijas skola).

Savu militāro dienestu A. Buligins sācis Preobraženska pulka leibgvardē, būdams praporščika pakāpē. Virsnieka militārā pakāpe viņam tika piešķirta 1864. gadā.

1874. gadā viņš tika ievēlēts par miertiesnesi Kazaņas guberņā, šo amatu ieņēmis līdz 1887. gadam, kad viņu ievēlēja par muižniecības vadītāju Kazaņas guberņas Spaskas apriņķī (patlaban – KF Tatarstānas Republikas Spaskas rajons). Šajā amatā A. Buligins atradās līdz 1892. gadam.

1892. gada 19. decembrī ar Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas pavēli A. Buligins tika iecelts par Vidzemes guberņas vicegubernatoru.

Dienesta sākumā Aleksandram Buliginam nebija administratīvā darba pieredzes, taču Vidzemes gubernatora Mihaila Zinovjeva vadībā viņš sekmīgi apguvis ieņemamā amata pienākumus. Dienesta lietās vicegubernators A. Buligins pieņēma apmeklētājus savā dzīvoklī – Jaunā ielā Nr. 26, bet pārējos apmeklētājus viņš pieņēma tiem noteiktajā dienā Vidzemes guberņas Valdes telpās.

1901. gadā A. Buligins ilgu laiku pavadījis atvaļinājumā ārzemēs, uzlabojot savu veselības stāvokli Bad Nauheimā (Vācija) un pēc tam Šveicē. Tomēr ārstēšana nelīdzēja un 1901. gada novembrī A. Buligins atkāpās no amata.

Vicegubernatora Aleksandra Buligina vietu ieņēmis Aleksejs fon Belgards (vāc. Alexei von Bellegarde).

Aleksandrs Buligins ir miris 1904. gada 4. aprīlī savā muižā Kazaņas guberņā. Rīgas laikraksta “Düna Zeitung” sēru paziņojumā par viņa nāvi ir teikts, ka A. Buligins bija izpelnījies visu apkārtējo cilvēku cieņu un atstājis par sevi labas atmiņas.

1904. gada 11. aprīlī Rīgas pils Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas baznīcā noticis nelaiķim Aleksandram Buliginam veltīts piemiņas dievkalpojums.

Aleksandra Buligina apbalvojumi:

• Sv. Annas 2. pakāpes ordenis;

• Sv. Vladimira 4. pakāpes ordenis;

• Sv. Staņislava 2. pakāpes ordenis;

• Sv. Vladimira 3. pakāpes ordenis u.c.

***

Vecāki:

Tēvs – Nikolajs Buligins, māte – Sofija Buligina, dzimusi Molostvova. Vecāki nākuši no bagātām muižnieku ģimenēm. N. Buligins – muižnieks, sabiedriskais darbinieks, pulkvedis; bijis Kazaņas guberņas Žandarmu pārvaldes priekšnieks. Nikolaja un Sofijas Buliginu ģimenē bija daudz bērnu.

Dzīvesbiedre:

Marija Buligina, meitas uzvārds – Mertvago. Aleksandra Buligina laulībā ar Mariju arī bija daudz bērnu.

 

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

 

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

  1.   Inland. Der neuernannte Livländische Vice-Gouverneur, Zeitung für Stadt und Land, № 2, 04.01.1893.
  2.   Внутренние дела. О новом лифляндском вице-губернаторе г. Булыгине, Рижский вестник № 2, 04.01.1893.
  3.  Часть официальная. Ведомости Рижской городской полиции № 10, 14.01.1893.
  4.  Городской дневник. Рижский вестник № 102, 08.05.1897.
  5.  Alexander Nikolajewitsch Bulygin [Biografie+Foto, Phot. von Eggert], Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage № 4, 01.04.1901.
  6.  Городской дневник. Лифляндский вице-губернатор д. с. с. Булыгин. Рижский вестник № 224, 09.10.1901.
  7.  Inland. Dem ehemaligen livländischen Vicegouverneur A. N. Bulygin. Düna Zeitung № 2, 03.01.1902.
  8.  Laikrakstu apskats. Bijušo Vidzemes vicegubernatoru A. N. Buliginu. Dienas Lapa (Rīga, Petrograda) № 3, 04.01.1902.
  9.  Lokales. Wirklicher Staatsrat A. N. Bulygin, Düna Zeitung № 78, 06.04.1904.