Jurijs Vasiļjevs

Jurijs Vasiļjevs (1928. g. 8. janvārī Maskavā, Krievijas PFSR – 1993. g. 4. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā)  – arhitektūras vēsturnieks,  Rīgas Politehniskā institūta docents. Latvijas PSR nopelniem bagātais arhitekts.

Jurijs Vasiļjevs piedzima Maskavā. 1930.–1931.  gadā dzīvoja Itālijā, uz kurieni viņa tēvs bija nosūtīts darbā. Viņa tēvs gāja bojā 1939. gadā. Viņa māte bija Padomju savienības nozīmes personālā pensionāre. Līdz 1941. gadam J. Vasiļjevs dzīvoja Maskavā.

1944. gada beigās kopā ar radiniekiem pārcēlās uz dzīvi Rīgā, šeit viņš pabeidza 10. vidusskolu. 1945. gadā J. Vasiļjevs iestājās Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē. 1951. gadā viņš saņēma arhitekta diplomu un viņu  nosūtīja darbā uz Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju par Arhitektūras un celtniecības institūta zinātniskā sekretāra pienākumu izpildītāju. Drīz viņš iestājās Latvijas ZA aspirantūrā. 1952. gada maijā viņu nosūtīja turpināt studijas Padomju Savienības Zinātņu akadēmijas Mākslas vēstures institūta (Maskavā) aspirantūrā.

1955. gadā J. Vasiļjevs aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju “Rīgas arhitektūra 18. gadsimta beigās – 19. gadsimta sākumā” un viņš atgriezās darbā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā. 1957. gadā viņam tika piešķirts vecākā zinātniskā līdzstrādnieka zinātniskais grāds. Institūtā viņš vadīja problēmas “Latvijas PSR arhitektūras vēsture” izstrādi, bet kopš 1962. gada – kultūras un sadzīves pakalpojumu sistēmas izpēti dzīvokļu celtniecības  perspektīvai Rīgā. Šo pētījumu rezultāti bija publicēti preses izdevumos. 1962. gadā viņu ievēlēja par  Latvijas Arhitektu savienības valdes locekli.

No 1964. gadā  J. Vasiļjevs sāka strādāt Rīgas Politehniskajā institūtā  Arhitektūras katedras  par docenta v.i. 1967. gada viņš tika apstiprināts docenta amatā.  
1967. gadā pēc Rīgas pilsētas Izpildu komitejas ieteikuma viņš kļuva par Celtniecības un arhitektūras nodaļas Problēmu laboratorijas vadītāju (strādājot uz pusslodzi amatu apvienošanas kārtā).

1961. gadā bija publicētā viņa monogrāfija “Klasicisms Rīgas pilsētas arhitektūrā”.  Kopumā viņš ir autors un līdzautors ap 100 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par  mūsdienu Latvijas arhitektūras attīstību, par Latvijas celtniecības tehnikas un arhitektūras vēsturi, kā arī apkopojoši šķirkļi vairākos enciklopēdiskos izdevumos. J. Vasiļjevs veica lielu darbu Latvijas kultūras pieminekļu izpētē un aizsardzībā. 1968. gadā viņš vadīja Latvijas PSR  Muzeju un pieminekļu   zinātniskās izpētes padomes  darbu un kļuva par Kultūras pieminekļu aizsardzības zinātniski metodiskās padomes priekšsēdētāju. 1969. gadā Jurijam Vasiļjevam piešķīra Latvijas PSR nopelniem bagātā arhitekta nosaukumu. 1977. gadā viņu apbalvoja ar Latvijas PSR  Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas Goda rakstu.

1985. gadā docentu Juriju Vasiļjevu pēc konkursa  ievēlēja par Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta Tēlotājmākslas nodaļas  vecāko zinātnisko līdzstrādnieku. Rīgas Politehniskajā institūtā J. Vasiļjevs  turpināja strādāt par mācībspēku (uz pusslodzi) līdz pat 1991. gadam.

Jurijs Vasiļjevs aizgāja mūžībā 1993. gada 4. novembrī.

 

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs. 

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. - Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 515. lpp.