Nikolajs Jakovļevs

Nikolajs Jakovļevs (1879. g. 26. jūlijā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā  – 1956 .g. 17. aprīlī Maskavā, KRFSR) – arhitekts.

Arhitekts Nikolajs Jakovļevs ir dzimis 1879. gada 26. augustā Sanktpēterburgā, Krievijas Impērijā. Pēc esošajām ziņām, viņš mācījies Oldenburgas prinča Pētera patversmē, un tas nozīmē, ka drīzāk vien, viņš ir bijis bārenis vai arī piedzimis ļoti nabadzīgā ģimenē. Nikolajs mācījās sekmīgi, tāpēc pēc patversmē esošās  reālskolas absolvēšanas viņš spēja iestāties Civilo inženieru institūtā Sanktpēterburgā, bet pēc tam arī Rīgas Politehniskajā institūtā, pēc kura absolvēšanas 1910. gadā N. Jakovļevs kļuva par praktizējošo arhitektu. 

Nikolaja Jakovļeva karjera Rīgā bijusi visai neilga  – tikai trīs ar pus gadus, taču pa šo laikposmu viņam izdevās dāvāt mūsu pilsētai vismaz 16 ēkas. Diemžēl kopš tiem laikiem nav saglabājušies visi projekti un, iespējams, Jakovļevs ir daudz lielāka skaita projektu autors, nekā mums patlaban tas ir zināms.

Nams Lāčplēša ielā 100 – pirmais N. Jakovļeva arhitektoniskais darbs

1910. gads Rīgai bija jubilejas gads – pirms divsimt gadiem pilsēta kļuva par Krievijas Impērijas sastāvdaļu. Šajā gadā Jakovļevs bija projektējis savu pirmo namu Romanovu ielā (patlaban – Lāčplēša iela 100). Tolaik modē bija nacionālie motīvi, taču nedz pats Jakovļevs, nedz būves pasūtītājs nevēlējās atkārtot vācu vai latviešu arhitektūras formas. Nams atrodas Maskavas (patlaban - Latgales) priekšpilsētā, kas ir pati krieviskākā Rīgas daļa. Tika nolemts stilizēt šo ēku krievu manierē: lauztas frontona līnijas, apjomīgas (”vēderainas”) kolonnas un pusapaļas logu velves atgādina senkrievu namu tradicionālos elementus.

 Ragana uz ēkas fasādes

Tīri krievisks ir arī ēkas dekors. Autors nolēma pievērsties krievu pasaku tēmām. Starp trešā stāva logiem – tumšajā naktī gar eglēm lido uz sava slotas kāta pasaku Ragana (krieviski – Baba–Jaga). Zem paša jumta izpletis zarus pasakains koks ar jaunību dāvājošiem āboliem, bet zem koka atpūšas divi Ugunsputni. Bet pats izteiksmīgākais fasādes dekors ir galvenā rizalīta freska: jūras vidū atrodas apaļa Bujāna (Rujāna) sala, bet tajā atrodas akmens pilsēta – slavenā Saltāna valstība. Viss, kā pasaulslavenā krievu rakstnieka un dzejnieka Aleksandra Puškina pasakā. Šādus fasādes rotājumus Rīgā vairāk nekur nevar sastapt, kaut gan arhitekta dzimtenē, Sanktpēterburgā, un Maskavā šādā veidā tika noformēti daudzi modernā stila (jeb jūgendstila) šedevri.

 Freska uz ēkas fasādes Lāčplēša ielā 100

Kā tas noskaidrojās vēlāk, nama Lāčplēša ielā 100 fasādes freska ir praktiski precīza izcilā krievu gleznotāja un scenogrāfa Ivana Biļibina 1901. gada zīmējuma kopija. Pili pakalnā Biļibins ir uzzīmējis kā ilustrāciju krievu pasakai “Marja Morevna”. Sākotnēji zīmējumā ir redzami koki, kas noliekušies vēja ietekmē. Ja ieskatīties freskā uz ēkas fasādes, tad koku kontūri redzami arī tur, vienkārši laikam ritot krāsa ir izbalējusi un tie ir izzuduši.

Ivana Biļibina ilustrācija krievu pasakai “Marja Morevna”, 1901. g.

Kas interesanti, arī Ragana ir, drīzāk vien, nozīmēta no Ivana Biļibina ilustrācijas krievu pasakai “Vasilisa Daiļā”. Tiesa gan, Rīgas Ragana ir attēlota, lidojot uz kāta, bet nevis piestā, kā tas ir Biļibina zīmējumā.

Ivana Biļibina ilustrācija krievu pasakai “Vasilisa Daiļā ”

Tādā pašā krievu stilā tika projektēts arī cits Nikolaja Jakovļeva nams Daugavpils ielā 23. Šajā projekta arī tika izmantotas pusapaļas logu velves, nedaudz parupji kronšteini, uz kuriem balstās erkeris. Ēkas fasādi vainago ķīļveida “mice”, kas arī ir bieži sastopams krievu arhitektūras elements. Pēc savas formas tā atgādina sīpolveida kupolu šķērsgriezumā. Nama apdarē izmantotas krāsainas flīzes un visai pieticīgi ziedu ornamenti. Pirmie N. Jakovļeva arhitektoniskie darbi ievieš Maskavas forštates ielās Pēterburgas un Maskavas modernā stila elementus, kas  lieliski saskan ar šīs Rīgas daļas stilistiku.

 Nams Daugavpils ielā  23

Arhitektam Jakovļevam nebija vienaldzīgs arī latviešu nacionālais romantisms. Četras viņa projektētās ēkas, kas tika uzbūvētas 1910., 1911. un 1912. gadā, atrodas Bruņinieku, Jēkabpils, Bauskas un Sarkandaugavas ielās, un tām piemīt šī stila elementi. Šo ēku stils citē “ziemeļu” moderna arhitektūru: stāvus jumtus un trīsstūrveida frontonus, minimālu dekoru daudzumu un nedaudz smagnējas formas.  Diemžēl patlaban šīs ēkas ir stipri pārbūvētas un no sākotnējās arhitekta ieceres daudz kas nav saglabājies. Tas, ka N. Jakovļevs strādājis arī šādā manierē, demonstrē, ka viņš bija visai progresīvs arhitekts. Viņa turpmākā daiļrade tikai apstiprina šo pieņēmumu.

Ēkas Jēkabpils ielā 25 projekts

Pavisam neparasts bija arī nākamais Nikolaja Jakovļeva projekts – nams Ķīšezera ielā 7 (patlaban – Klusā iela). Nama fasādi divās daļās sadala neliels iekšējais pagalms, kas tagad sākas otrā stāva līmenī. Šis paņēmiens izveidoja no vienas ēkas sava veida ansambli, kas sastāv no trim korpusiem. Ēkas fasāde ir noformēta visai atturīgi, bet tajā pat laikā svinīgi: uz fasādes dzeltenā fona skaidri izceļas ciļņu rotājumi – lapu vītnes un lentes, bet sānu korpusus vainago lauru lapu vainagi. Lūkojoties uz šo ēku, atmiņā nāk izcilā Pēterburgas arhitekta Karlo Rossi slavenā iela, kurā trīs nami veido vienotu ansambli, kas atgādina milzīgu kolonnu zāli zem klajas debess. Kā pilsēta, Rīga tomēr ir mazāka par Sanktpēterburgu, tādēļ arī mūsu arhitektoniskā ansambļa mērogi ir mazāki.

 Nams Klusā ielā  7  – vesels ansamblis no trim korpusiem

Sanktpēterburgas arhitektūras iespaids ir īpaši jaušams Nikolaja Jakovļeva daiļradē, droši vien, viņš bieži atcerējās savu dzimteni un sekoja līdzi tur dominējošām arhitektūras tendencēm. Tieši no turienes atnāca arī jaunais stils – retrospektīvisms. Šā termina plašā izpratnē praktiski visu N. Jakovļeva daiļradi varētu reducēt tieši uz šo virzienu, bet tomēr biežāk ar šo terminu saprot arhitektu pievēršanos krievu arhitektūrai tradicionālajiem elementiem. Un te dominējošo lomu nospēlējusi ne tik vien tradicionālā krievu arhitektūra, bet gan klasicisms – Krievijas “zelta laikmeta” stils.

Krievu neoklasicisma šedevri Rīgā: Kr. Barona ielā 52 un A. Čaka ielā 57

Retrospektīvistu “neoklasicisms” pārsvarā ir izplatīts lielpilsētās, īpaši Sanktpēterburgā un Maskavā. Tie ir augsti daudzstāvu īres nami, kuru fasādes rotā atsevišķi klasicisma elementi: kolonnas un pilastri ar klasiskiem kapiteļiem, un t. s. “Diokletiāna logs”: aizstiklota arka, kas sadalīta trijās daļās. Namus, kas atrodas ielu stūros, bieži vainagoja tornīši, tikai tagad tie bija nevis pseidogotiskā stila smailes vai neobarokas stila apjomīgie kupoli, bet gan apaļi belvedēri zem kupoliem, kas atgādina Renesanses arhitektu darbus. Skulpturālo rotājumu uz fasādēm gandrīz vai nav.

Nams Brīvības ielā 190. Pēdējo stāvu rotā pusapaļie «diokletiāna logi»

Divu gadu laikā (1911. un 1912. g.) Nikolajs Jakovļevs viens vai, sadarbojoties ar kolēģiem arhitektiem kā autors, uzbūvēja 9 namus “neoklasicisma” stilā. Tie ir nami Krišjāna Barona ielā 52 un 129, Brīvības ielā 190, Aleksandra Čaka ielā 57, Matīsa ielā 17, Puškina ielā 2, Jēzusbaznīcas ielā 5, Miera ielā 76. Visus šos namus arhitektoniski apvieno ievirze uz augšu; fasāžu, kas ir logu rindu ritmiski sadalītas, stingrība. Ciļņu vai skulpturālu rotājumu uz fasādēm gandrīz vai nav, tās rotā  neliels skaits klasicismam raksturīgu vainagu vai lapu vītņu, visai pieticīgi ornamenti. Tikai uz nama Matīsa ielā 17 fasādes atrodas divi grifoni, kuri it kā apsargā ieeju šajā namā.

Grifoni uz nama Matīsa ielā 17 fasādes

Pēdējā ēka, ko Nikolajs Jakovļevs bija projektējis Rīgā, ir septiņu stāvu īres nams Kārļa ielā, pašreizējā 13. Janvāra ielā. Šajā projektā arhitekts vēlreiz ir pierādījis, ka viņš seko pasaules arhitektūras modernajām tendencēm. Tas vairs nav “retrospektīvisms”, bet gan drīzāk funkcionālisms ar Art Deko stila elementiem. Abi šie stili ir ieguvuši attīstību tikai pēc Pirmā pasaules kara beigām, bet N. Jakovļevs strādājis ar tiem jau 1913. gadā. Nama fasādi vairs nerotā kolonnas un dīvainas formas logi, bet viss ir visai racionāli – stingras līnijas, ritmiski izvietoti logi. Bet pats interesantākais atrodas ēkas jumta daļā: tur izvietots tornītis, kas līdzinās nelielam obeliskam. Kopumā šīs ēkas stils nedaudz atgādina tā laika debesskrāpju arhitektūru. Diemžēl līdz mūsu dienām šī ēka nav saglabājusies, tās vietā patlaban atrodas viesnīca «Avalon».

Nams 13. Janvāra ielā pēc Bermonta karaspēka apšaudes

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma Nikolajs Jakovļevs atstāja Rīgu, aizbrauca uz Pēterpili (jeb krieviski – Petrograda; patlaban - Sanktpēterburga). Tur viņš turpināja strādāt kā arhitekts. 1914. gadā viņš īstenoja dažus dzīvojamo ēku projektus pilsētā pie Ņevas upes. Līdz pat 1917. gadam  viņš strādāja Pēterpils Pilsoņu lietu departamentā.

1920.-23. gadā N. Jakovļevs strādāja Ziemeļkaukāza Dzelzceļu pārvaldē, sarakstīja darbu par Mongolijas arhitektūru. Pēc tam viņš pārcēlās uz Maskavu, kur līdz pat aiziešanai pensijā strādāja Transporta ceļu Tautas komisariātā.

Viens no pēdējiem Jakovļeva arhitektoniskajiem darbiem Sanktpeterburgā

Pēdējos sešus sava mūža gadus – no 1950. līdz 1956. gadam – N. Jakovļevs pasniedza Maskavas Dzelzceļa tehnikumā. Pēc arhitekta meitas atmiņām, tēvs bieži bija atcerējies gadus, kas tika pavadīti Rīgā. Pats iecienītākais  arhitektoniskais darbs viņam bija nams ar pasaku sižetu attēliem uz fasādes. Diemžēl jaunas ēkas talantīgais arhitekts vairs tā arī nebija projektējis.

Patlaban Nikolaja Jakovļeva vārds diemžēl ir pazīstams tikai šaurā arhitektu un arhitektūras lietpratēju lokā, bet par viņa arhitektoniskajiem darbiem daudzi rīdzinieki tā arī neko nezin, kaut gan, dzīvodami Rīgā, vairākkārt ir gājuši tiem garām.

Automašīnas pie nama Lāčplēša ielā 100

Nikolaja Jakovļeva radošais ģēnijs ir dāvājis mūsu pilsētai vairāk nekā duci daiļu namu; pateicoties viņam, mēs, neizbraucot ārpus dzimtās pilsētas, varam iepazīties ar 20. gadsimta sākuma krievu arhitektūras tendencēm. Viņa uzbūvētie nami vēstī mums par tradicionālo krievu arhitektūru, par krievu pasaku tēliem, par krievu arhitektūras “zelta laikmetu” un par 20. gadsimta sākuma novatorisko arhitektūru. Jāprot tikai nolasīt visus šos vēstījumus no Rīgas namu fasādēm.

https://rigenser.wordpress.com/ 

Kirills Soklakovs