Apollons Ēdelsons

Apollons Ēdelsons (1827. g. Rjazaņā, Krievijas impērijā – 1896. gada 2. februārī Rīgā, Krievijas impērijā) – arhitekts. 

Pēc skopajām ziņām enciklopēdijās un grāmatās par Rīgas baznīcām, izdevās noskaidrot, ka pilns arhitekta vārds ir Apollons (Nikolaja dēls) Ēdelsons, ka viņš ir dzimis 1827. gadā, absolvējis Sanktpēterburgas Civilo inženieru skolu un kādu laiku bija kalpojis par Rīgas eparhijas arhitektu. Ar to arī var izskaidrot, ka viņš ir uzbūvējis dažus pareizticīgo dievnamus Rīgā.

Datu meklēšana pēc uzvārdiem, noveda mani pie Jevgēņija (Nikolaja dēla) Ēdelsona, 19. gadsimta pazīstamā krievu literārā kritiķa. Viņš strādājis par žurnālistu tādos preses izdevumos, kā “Maskavas ziņotājs” («Московские ведомости») un ”Vispasaules darbs” («Всемирный труд»). Kopā ar savu draugu, Aleksandru Ostrovski viņš bija literārā pulciņa “Jaunais Maskavietis” («Молодой Москвитянин») loceklis, nodarbojās ar tulkošanu un izdevniecisko darbību.

                                                        Jevgēņijs Ēdelsons

Jevgēņijs Ēdelsons ir dzimis Rjazaņā, Rjazaņas ģimnāzijas ekonoma Nikolaja Ēdelsona ģimenē, kas pēc izcelsmes bija vācietis, kurš, kā pieminēja laikabiedri, “ne viena vārda nebija izrunājis vāciski”.

Pētera Barteņeva, krievu vēsturnieka un Rjazaņas ģimnāzijas absolventa, atmiņās var atrast mums interesantas atmiņas par ekonomu Nikolaju Ēdelsonu: «Pusdienas no trim ēdieniem vienmēr ir bijušas sātīgas, un par mūsu ekonomu Nikolaju Ivanoviču Ēdelsonu, kura divi dēli – Apollons un Arkādijs, bija mācījušies kopā ar mums, nevar sūdzēties».

Tādējādi var droši apgalvot, ka Apollons Ēdelsons bija Rjazaņas ģimnāzijas ekonoma dēls un kritiķa Jevgēņija Ēdelsona jaunākais brālis, un Rjazaņas ģimnāzijas absolvents. Drīzāk vien, viņš arī ir dzimis Rjazaņā, tāpat kā viņā brālis. 

                                                           Rjazaņas ģimnāzijas ēka

Rīgas avīzēs arhitekta Apollona Ēdelsona vārds tiek pieminēts kopš 1852. gada. Tiesa gan, pagaidām vēl tikai ārzemnieku sarakstos. Viņš ir ierakstīts - te kā atbraukušais no Mītavas (Jelgavas), te – no Dinaburgas (Daugavpils). Drīzāk vien, viņš bija devies uz ārzemēm, caurbraucot Rīgu, bet, iespējams, arī meklējis sev darbu pēc Civilinženieru skolas absolvēšanas.

Ir zināms, ka Apollons Ēdelsons bija apprecējis Margaritu Todlebeni, kura bijusi krievu ģenerāla Eduarda Todlebena (jeb Totlebena) māsica. Un kādu laiku  Apollons Ēdelsons dzīvoja Mītavā, kur viņš ir kalpojis par Kurzemes Ceļubūves komisijas arhitekta palīgu.   

                                                   Mītava (Jelgava) 19. gadsimtā

Pirmā Ēdelsona kā arhitekta pieredze Rīgā izrādījās ne visai veiksmīga. 1862. gadā viņam tika uzticēts sastādīt Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas akmens zvanu torņa projektu (atrodas Rīgā, Brīvības ielā). Apollons Ēdelsoms sastādīja zvanu torņa  projektu, vadoties no Maskavas 17. gadsimta sakrālās arhitektūras formām, pie tam viņš centās neizjaukt dievnama arhitektūras viengabalainību. Taču šis projekts nebija paticis Galvenās ceļu satiksmes un publisko ēku pārvaldes ierēdņiem. To pārprojektēja un tad īstenoja. Bet vēsturē Sv. Ņevas Aleksandra baznīcas zvanu tornis ir iegājis tieši kā Ēdelsona arhitektoniskais darbs.

                                Sv. Ņevas Aleksandra dievnama zvanu tornis Rīgā

Par Rīgas eparhijas arhitektu Apollons Ēdelsons kļuvis 1858. gada 18. novembrī.  Neskatoties uz to, līdz pat 1889. gadam pēc Ēdelsona projektiem pārsvarā būvēja  īres namus.

Par vienu no Ēdelsona agrīnajiem darbiem bija kļuvuši arī Rīgas Amatnieku skolas korpusi Teātra bulvārī. Patlaban šīs ēkas mums ir zināmas kā viesnīca “Metropole”, kuru savulaik bija pārvaldījusi pazīstamā Rīgas arhitekta Sergeja Antonova ģimene.

                                                 Viesnīca “Metropole” Rīgā

Tajā pat laikā pēc A. Ēdelsona projektiem tiek būvētas daudzas ēkas dažādos Rīgas nostūros. Tie ir trīs- un četrstāvu dzīvojamie nami Ausekļa ielā 16 un Aristida Briāna ielā 12, kā arī Dzirnavu ielā 18 un Brīvības ielā 80. Šie nami ir tipiski eklektisma paraugi. Edelsona iecienītie paņēmieni – pilastri un puskolonnas – piešķir viņa arhitektoniskiem darbiem klasisku, vienkāršu un tajā pat laikā visai svinīgu izskatu.

                                                        Nams Brīvības ielā  80

1889. gadā A. Ēdelsons nodarbojās ar jauna pareizticīgo dievnama Sarkandaugavas rajonā projekta izstrādi. Šis projekts ir Kristus Apskaidrošanās baznīca. Naudas baznīcas būvei bija nedaudz, tāpēc tās ēku projektēja no koka un visai vienkāršu, bet ar visu nepieciešamo. Būvdarbus vadīja Nikolajs Vōsts, ar kuru Ēdelsons bija sadarbojies vēl, piedaloties dzīvojamo namu būvēšanā.

Pēc savas formas baznīcas ēka atgādina 18. gadsimta krievu pareizticīgo dievnamu arhitektūru, ar pakāpjveidīgu zvanu torni pie ieejas un nelielu tornīti ar kupolu virs altāra daļas. 20. gadsimta sākumā koka dievnama vietā gribēja uzbūvēt akmens dievnamu, lielāka izmēra, bet karš traucēja īstenot šo ieceri.

                                        Kristus Apskaidrošanās pareizticīgo baznīca

Kopš šā brīža Apollons Ēdelsons bija pārsvarā pievērsies dievnamu projektēšanai.  1891. gadā Rīgas eparhija saņēma milzīgu finansiālu ziedojumu – 100 tūkstošus rubļu. Pielikumā šai summai anonīmais ziedotājs norādīja, ka daļu no šā kapitāla būtu jāiegulda dievnama būvniecībā. Eksistē versija, ka šis ziedotājs ir bijis Torņakalna tirgotājs un rūpnīcas īpašnieks A. Bovtovičs. Tika nolemts par šiem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu Torņakalna kapos.

      Kristus Pestītāja Svētbildes (Spasa Ņerukotvornogo) baznīca Torņakalnā

Šā dievnama projektu izstrādājis Apollons Ēdelsons, bet būvdarbus vadījis tas pats Nikolajs Vōsts. Jaunais dievnams ticis iesvētīts par godu Kristus Pestītāja svētbildei (krieviski šī svētbilde, jeb ikona tiek dēvēta Spas Ņerukotvornij).

Šī ir viena no vismazākajām Rīgas pareizticīgo baznīcām un tajā pat laikā tās ēka ir viena no skaistākajām. Ēka ir uzbūvēta 18. gadsimta vislabākajās baznīcu arhitektūras tradīcijās, tā apvieno sevī arī visām pareizticīgo baznīcām  tradicionālos Bizantijas arhitektūras elementus. Neskatoties uz to, ka dievnams atrodas kapos, tam ir bijusi sava draudze, bet nelaiķu apdziedāšanai kapos tika uzbūvēta atsevišķa kapliča.

   Kristus Pestītāja Svētbildes (Spasa Ņerukotvornogo) baznīca mūsu dienās

Tajā pat 1891. gadā Apollons Ēdelsons tiek iesaistīts jauna Svētās Trijādības dievnama Pārdaugavā, Meža ielā, projektēšanā un būvniecībā.

Šo dievnamu sākotnēji bija projektējis Baltijas guberņu pareizticīgo baznīcu arhitektūras korifejs Jānis Baumanis, bet nebija paspējis līdz galam īstenot šo ieceri. Taču tagad Apollonam Ēdelsonam, sadarbojoties ar civilinženieriem Vladimiru Lunski un Borisu Epingeru, bija jāpārstrādā baznīcas projekts un jāīsteno tas.

                                    Svētās Trijādības Pārdaugavas baznīca Rīgā

Apollonam Ēdelsonam šā dievnama būvniecība izrādījās ļoti grūta. 1892. gadā mirst viņa  kaismi mīlētā sieva. Bēdu nomākts, arhitekts nododas darbam un nenāk uz dievnama būvēšanas vietu. Pēc tam sākās problēmas ar darbu uzņēmēju Nikolaju Vōstu, kuru arhitekts, kā parasti, bija pieaicinājis vadīt Sv. Trijādības baznīcas būvdarbus. Baznīcas komiteja bija nolēmusi, ka Vōsts pārāk daudz prasa par saviem pakalpojumiem, un steidzās anulēt kontraktu ar viņu.

1894. gadā Vōsts un Ēdelsons galīgi pameta Sv. Trijādības baznīcas būvdarbus.  Piemiņas plāksnē par godu šā dievnama būvdarbu nobeigumam viņu vārdu nav.

                                  Ercenģeļa Miķeļa (Mihaila) pareizticīgo baznīca

Pēdēja baznīca, ko bija būvējis Apollons Ēdelsons, drīzāk vien, ir Erceņģeļa Miķeļa (Mihaila) dievnams Maskavas ielā. Arhitekts bija piedalījies dievnama pamatu likšanas ceremonijā, bet uz projekta viņa paraksta nav. Pēc savas arhitektūras dievnams ļoti atgādina Kristus Pestītāja Svētbildes baznīcu Torņakalnā, kaut gan   šā dievnama arhitektūrā drīzāk ir redzami centieni savienot 18. gadsimta tradīcijas ar krievu dievnamiem tik tradicionālajiem pieciem torņiem ar kupolu. 

                                               Nams Maskavas ielā 11/13

Tanī pat Maskavas ielā atrodas arī pēdējais Apollona Ēdelsona arhitektoniskais darbs – koka nams numur 11/13. Diemžēl, laikam ritot, šis nams tika stipri pārbūvēts un praktiski pilnībā ir mainījis savu ārējo veidolu. Bet sākotnēji tā bija skaista ēka, kas ir uzbūvēta labākajās eklektikas tradīcijās - ar dekoratīvajiem pilastriem un apmalēm uz logiem, kas atgādina gan senkrievu nama arhitektūru, gan Vecrīgas gotisko arhitektūru.

1896. gada 2. februārī Apollons Ēdelsons ir aizgājis mūžībā. “Rīgas Eparhiālās ziņās” var atrast tikai vienu rindiņu par arhitekta nāvi.

Pēc Apollona Ēdelsona par Rīgas eparhijas arhitektu kļuva Vladimirs Lunskis.

Arhitekts A. Ēdelsons ir apbedīts Rīgas Pokrova kapos blakus savai dzīvesbiedrei. Trīs arhitekta meitas līdz pat vāciešu repatriācijai dzīvoja Rīgā, Vīlandes ielā. 1939. gadā viņas atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi Vācijā.

https://rigenser.wordpress.com/ 

Kirills Soklakovs