Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Nikolajs Čagins

Nikolajs Čagins

Nikolajs Čagins (1823. g. 8./20. novembrī, Orlā, Krievijas impērijā – 1909. g. 24. maijā/6. jūnijā, Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā) – arhitekts, inženieris tehnologs, Viļņas guberņas arhitekts, īstenais valsts padomnieks, Sanktpēterburgas Imperatora Mākslas akadēmijas arhitektūras akadēmiķis.

Nikolajs Čagins ir dzimis 1823. gada 8. novembrī Orlā, apavu tirgotāja Mihaila Čagina ģimenē. Jau agrīnās jaunības gados Nikolajam izpaudušās dotības zīmēšanā un rasēšanā. Patecoties vietējā gubernatora protekcijai, Nikolajs Čagins ieguva iespēju studēt Pēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā uz valsts rēķina. 1845. gadā viņš absolvējis institūtu ar sudraba medaļu un turpinājis savu izglītību, iestājoties Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijā.

1848. gadā Nikolajs Čagins ieguvis arhitekta diplomu. Savas karjeras sākumposmā viņš ieņēma civilā inženiera amatu Grodņas Valsts īpašumu palātā, bet jau 1850. gadā tika iecelts arhitekta amatā un pievērsies pareizticīgo baznīcu projektu izstrādei Vitebskas un Mogiļovas guberņā.

1853. gada augustā N. Čaginam tika piešķirts arhitektūras akadēmiķa nosaukums.

No 1859. gada Nikolajs Čagins ieņēma Viļņas mācību apgabala arhitekta amatu, no 1864. gada – Viļņas guberņas arhitekta amatu, papildus tam viņš piedalījās būvniecības darbos arī citās guberņās, tajā skaitā Kurzemes un Vidzemes guberņā. Turklāt Čagins strādājis gan kā arhitekts, gan kā darbuzņēmējs; viņš piedalījies daudzu pareizticīgo baznīcu ēku arhitektoniskā plānošanā, kā arī būvniecībā un pārbūvē vai restaurācijā.

Starp mūsdienu Latvijas teritorijā esošajiem dievnamiem un garīgajām iestādēm, kuru būvniecībā piedalījies arhitekts N. Čagins, var minēt šādus:

• Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle;

• Rīgas Garīgās skolas ēka (Krišjāņa Barona ielā 99);

• Svēto Simeona un Annas pareizticīgo katedrāle Mītavā (Jelgavā).

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Vecais dievnams, kas uzcelts pēc F. B. Rastrelli projekta (pa kreisi).
Katedrāle, kas pārbūvēta pēc N. Čagina projekta (pa labi).

Arhitekta Nikolaja Čagina pamatdarbība norisinājusies Ziemeļrietumu novada pilsētās: Viļņā, Kauņā, Grodņā u.c. Par pēdējo lielo arhitekta radošo darbu kļuva Grodņas Svētās Sofijas pareizticīgo katedrāles atjaunošana, kas bija nepieciešama šai sakrālai celtnei pēc 1892. gada ugunsgrēka. Katedrāles pārbūvi veikuši pēc N. Čagina sastādītajiem projektiem.

N. Čagins bija precējies, viņa ģimenē auguši bērni. Čaginu ģimene ilgu laiku dzīvojusi Viļņā, dzīvesbiedre kopā ar ģimenes locekļiem bieži viesojusies un dzīvojusi pie vīra arī Rīgā.

Nikolajs Čagins ir miris 86 gadu vecumā 1909. gada 24. maijā. Nelaiķis ir apbedīts 1909. gada 26. maijā Svētā Ņevas Aleksandra Lavras kapsētā Sanktpēterburgā.

Par ilggadīgo radošo darbību arhitekts Nikolajs Čagins apbalvots ar daudziem valsts apbalvojumiem, to starpā:

Sv. Annas 3. pakāpes ordenis;

Sv. Staņislava 1. pakāpes ordenis (1884. gadā);

Sv. Vladimira 3. pakāpes ordenis.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

Saīsinats tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti: 

  1. St. Petersburg, Rigasche Zeitung № 245, 20.10.1848.
  2. Городской дневник. Закладка здания духовного училища. Рижский вестник № 230, 20.10.1883.
  3. Locales. Zum Bau der Kathedrale. Rigasche Zeitung № 105, 07.05.1884.
  4. Рождества Христа Спасителя, Рижский вестник № 240, 27.10.1884.
  5. Рижское духовное училище. Рижский вестник № 226, 14.10.1886.
  6. К. М. «Из Митавы».  Рижский вестник № 39, 17.02.1890.
  7. Внутренние дела. Митава, 6 Февраля. Рижский вестник № 31, 08.02.1890.
  8. Внутренние дела. Байдары, 4 октября,  Рижский вестник № 219, 06.10.1892.
  9. Освящение Симеоно-Аннинской церкви в Митаве, Рижский вестник № 256, 20.11.1892.
  10. О деятельности высокопреосвященного Доната в Прибалтийском крае, Рижский вестник № 101, 08.05.1896.
  11. Евгений Вострухов. Последнее творение Растрелли. Родник № 2, Февраль 1987 года, Рига.
  12.  Олег Пухляк, 100 русских портретов в истории Латвии, D. V. I. N. A., Рига 2008.
  13. Валерий Черепица, «К 190-летию рождения храмостроителя и академика Н. М. Чагина (1823-1909)», Гродненские епархиальные ведомости № 11 (251), Гродно, 2013 г.
  14. Чагин Николай Михайлович (1823-1909). Крымский Архитектурный портал: https://www.archiportal-crimea.ru/ch/chagin-n.m.html
  15. Nijolė Lukšionytė, «Nikolaj Čiagin»: https://www.vle.lt/straipsnis/nikolaj-ciagin/

 

Ilustrācijas tēmai