Jurijs Golubevs

Jurijs Golubevs (1924. g. 28 oktobrī Ļeņingradā, Krievijas PFSR – 1998. g. 29. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – fizikas skolotājs Rīgas 10. vidusskolā.

No 1942. līdz 1949. gadam  Jurijs Golubevs dienējis padomju armijā. Viņš piedalījies kaujās pie Limbažiem. Otrā pasaules kara gaitas J. Golubevs pabeidzis Kurzemes katlā. Pēc tam J. Golubevs dienēja par lidostas komandantu Polijā. 1949. gadā viņš demobilizējās no armijas veselības stāvokļa dēļ.
1952. gada 15. novembrī Jurijs Golubevs apprecējās ar Tamilu Iščenko. 1953. gada 28. oktobrī dzīvesbiedriem Golubeviem piedzima vienīgais dēls Mihails.
1953. gadā J. Golubevs absolvēja Pedagoģijas institūtu un sāka strādāt par skolotāju Rīgas 10. vidusskolā, kur viņš bija nostrādājis līdz pat pašai pensijai. Viņam tika piešķirts  “Latvijas PSR nopelniem bagātā skolotāja” goda nosaukums.
Par darbību pedagoģijas jomā Jurijs Golubevs ir apbalvots ar Ordeni “Goda zīme”.
Viņš devās pensijā, nostrādājot skolā 25 gadus; pēdējo sava mūža 20 gadu laikā viņš bija smagi slimojis.
Jurijs Golubevs miris 1998. gada 29. janvārī, apbedīts Otrajos Meža kapos, Rīgā.

Vecāki:

Jurija Golubeva vecāki ir salaulājušies 1921. gadā kādā pareizticīgo dievnamā, kas atradās Lielajā Rostovā.

Māte, Ksenija Molotkova ir dzimusi 1897. gada 29. janvārī Sanktpēterburgā. Viņa mācījās mātes-imperatores Marijas Fjodorovnas resora ģimnāzijā. Pēc tam  Ksenija Molotkova absolvēja medicīnas kursus un strādāja tā paša imperatores resora hospitālī.

Tēvs, Stefans Golubevs ir dzimis 1888. gada 25. decembrī Fošņas sādžā. Viņš mācījās baznīcas draudzes skolā, pēc tam Sanktpēterburgas Reālskolā, tad – Civilo inženieru institūtā. S. Golubevs strādāja par inženieri ekspedīcijā, kas bija būvējusi ostu Jeņisejas upes grīvā.

Brālis,  Mihails ir dzimis 1922. gada 30. martā, miris 1943. gada 30. martā; brāļa nāves cēlonis bija gangrēna, kas attīstījusies pēc ievainojuma.   

                                    Oksana Dementjeva