Viktorija Verhovska
Viktorija Verhovska (1945. g. 5. jūlijā Kamčatkā, Krievijas PFSR – 2015. g. 6. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – krievu valodas un literatūras skolotāja, no 1978. līdz 1991. gadam Rīgas 46. vidusskolas direktore, no 1991. līdz 2015. gadam – Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktore.
Viktorijas tēvs – Nikolajs Verhovskis (1901. g. Smoļenskas guberņā – 1989. g. Rīgā) cēlies no senas muižnieku dzimtas, taču viņš nostājās revolūcijas pusē. Pēc Pilsoņu kara viņš strādāja žurnālistikā, divdesmitajos gados pārcēlās uz Maskavu, studēja Tautsaimniecības institūtā, pēc institūta strādāja PSRS iekšējās un ārējās tirdzniecības tautas komisariātā. Trīsdesmito gadu vidū viņu pārcēla darbā uz Tālajiem Austrumiem, tur viņš risināja Kamčatkas novada dabas bagātību racionālas izmantošanas jautājumus. 1945. gadā viņš piedalījās karā pret Japānu, ir saņēmis kaujas apbalvojumus.
Tālajos Austrumos Nikolajs Verhovskis iepazinās un apprecējās ar valdzinošu ukrainieti Aleksandru, kura palīdzēja likvidēt vietējo iedzīvotāju analfabētismu. Savu meitu vecāki nosauca par Viktoriju par godu uzvarai Lielajā Tēvijas karā.
Pēc kara Nikolaju Verhovski nosūtīja dienēt uz Liepāju. 1947. gadā viņš demobilizējās un sāka strādāt dažādos amatos Latvijas zivjrūpniecībā. Piecdesmito gadu vidū ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. 1963. gadā Viktorija ar izcilību pabeidza Rīgas 22. vidusskolu.
Atklātība un labvēlība, sabiedriskums un atsaucība bija tās īpašības, kas piepulcēja Verhovsku ģimenei daudz draugu. Mīlestība uz cilvēkiem piemita arī Vitorijai – viņa nolēma saistīt savu dzīvi ar skolu un kļūt par skolotāju. Viņa iestājās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, lai kļūtu par krievu valodas un literatūras un mūzikas skolotāju.
Par skolotāju viņa sāka strādāt Rīgas 42. vidusskolā (Mežaparkā). Šajā skolā 1972. gadā krustojās Viktorijas Verhovskas un Jurija Kļukina dzīves ceļi. J. Kļukins vēlāk kļuva par Purvciema vidusskolas direktoru. Viktorijas Verhovskas talants drīzi vien tika saskatīts un 1978. gadā viņa kļuva par Rīgas 46. vidusskolas (Vecmīlgrāvī) direktori, šeit viņa strādāja 13 gadus.
Taču lielākā viņas pedagoģiskās prakses daļa norisa Rīgas Rīnūžu vidusskolā (Vecmīlgrāvī). Viņa izveidoja šo skolu burtiskā nozīmē no pašiem pamatiem – šajā skolā viņa strādāja no tās dibināšanas dienas 1991. gadā līdz pēdējām savas dzīves dienām.
Viktorija Verhovska ir izaudzinājusi divus dēlus: Denisu Kļukinu, informātikas skolotāju, viņš, būdams Rīnūžu vidusskolas direktora amatā, turpina savas mātes iesākto. Mātes pēdās iet arī vecākais dēls Sergejs Verhovskis, viņš māca vēsturi, ir Rīgas 95. vidusskolas direktors. Viņa dzīvesbiedre Vera māca krievu valodu un literatūru Rīnūžu vidusskolā.
Rīnūžu skolas atrodas meža malā, ļoti skaistā vietā – starpbrīžos skolēni, izejot no klases, var skatīt plašu zaļo valstību. Šī skola atrodas tālu no Rīgas centra. Tieši šī fakta dēļ Viktorija Verhovska radīja tādus apstākļus, lai bērni nejustos atrauti no rosīgās pilsētas centra dzīves un no kultūras pasākumiem. Viņa radīja skolā spēcīgu ārpusstundu nodarbību bloku – pulciņus un studijas. Skolā darbojās četri teātri – populārākie ir “Klasika” un “Tatjanas diena” –, divas muzikālās studijas, tajās iestudē rokoperas un mūziklus. Skolā ir arī modes teātris, stīgu orķestris. Galvenais skolas lepnums ir koris Natālijas Jakimovas vadībā, tas saņēmis vairākas balvas par piedalīšanos Dziesmu un deju svētkos. Viens no galvenajiem skolas vadības, vispirms Viktorijas Verhovskas, uzdevumiem bija – saglabāt krievu kultūru, krievu garu, vienlaikus ieaudzinot skolēnos arī latviskās tradīcijas.
Viktorijai Verhovskai bija “liela ģimene” – tie ir tūkstošiem skolēnu un skolotāju, kurus viņa iedvesmojusi iet godpilno un arī ērkšķaino ceļu – kalpojot bērniem: desmit skolotāji kļuvuši par Rīgas pašvaldības prestižās balvas “Zelta pildspalva” īpašniekiem, vairākiem skolotājiem piešķirts gada labākā skolotāja tituls un viņi apbalvoti ar Latvijas Republikas prezidenta Goda rakstiem.
Augsts apbalvojums tika piešķirts arī pašai Viktorijai Verhovskai. 2012. gadā viņa no Latvijas Republikas prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēma piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par skolēnu piesaistīšanu Latvijas kultūrai un tradīcijām, par aktīvu piedalīšanos mūsu valsts vēsturē un dzīvē nozīmīgos pasākumos. Taču tas nav vienīgais apbalvojums Viktorijai Verhovskai par viņas lielo ieguldījumu izglītības sistēmā: viņai tika piešķirts PSRS Tautas izglītības teicamnieka nosaukums, viņai ir arī LR Izglītības un zinātnes ministrijas un Rīgas Domes apbalvojumi.
Viktorija Verhovska aizgāja no dzīves 2015. gada 6. janvārī.
Teksts sagatavots pēc Rīgas Rīnūžu vidusskolas skolnieces, pētnieciskā
konkursa dalībnieces Elizabetes Elksnes darba (2016. gads)