Anna Lagunova

Anna Lagunova  (1899. g. 1. decembrrī Lisičanskā, Jekaterinoslavļas guberņā, Krievijas impērijā – 1980. g. 10.aprīlī Rīgā, Latvijas PSR) – Latvijas Valsts pedagoģijas institūtā vecākā pasniedzēja.

Anna Lagunova ir dzimusi Jekaterinoslavļas guberņas Bahmutskas apriņķa Ļisičanskas ciemā. Viņas tēvam - Pjotram Lagunovam piederēja  neliela kalve, kurā viņš pats arī strādāja. Māte Fjokla (dzim. Mihaiļenko) bija mājsaimniece daudzbērnu ģimenē.

1916. gada Anna absolvējusi Ļisičanskas ģimnāziju un iestājās Kamenskas Valsts sieviešu ģimnāzijas papildu klasē, kuru absolvēja 1917. gadā. Iegūtais diploms deva viņai tiesības kļūt par krievu valodas un aritmētikas pamatizglītības mājskolotāju. Vēlāk, pārceļoties uz dzīvi Harkovā, viņa ieguva augstāko izglītību, kļuva par speciālisti krievu valodas un literatūras jomā.

Otrā pasaules kara laikā viņa kopā ar meitu evakuējās uz Dienvidkazahstānu, pasniedza Čimkentā Čugujevas Kara pilotu skolā. Pēc kara beigām Anna Lagunova atgriezās Ukrainā: sākumā Harkovā viņa pasniedza krievu valodu un literatūru ugunsdzēsēju skolā, bet 1946. gadā pārbrauca uz Staļino (patlaban - Doņecka), kur pasniedza Artilēristu sagatavošanas skolā.

1947. gada vasarā  Anna Lagunova, atsaukusies uz Latvijas PSR valdības aicinājumu, kas piedāvājusi darbu par  krievu valodas un literatūras pasniedzēju. Kopš 1947. gada augusta sākās A. Lagunovas darbs Rīgā: sākumā viņa ieņēma Rīgas gaļas konservu kombināta Fabriku un rūpnīcu apmācības skolas mācību daļas vadītājas amatu.

1948. gadā Anna Lagunova kļuva par senslāvu valodas pasniedzēju, bet vēlāk — par vecāko pasniedēzju Latvijas Valsts pedagoģijas institūtā, kur viņa pasniedza kursu “Krievu valodas pasniegšanas metodika”.

1956. gadā A. Lagunova izgāja pensijā, bet turpināja radoši sadarboties ar Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Krievu valodas katedru, uz sabiedriskajiem pamatiem darbojās Maksima Gorkija daiļdarbu valodas pētīšanas komisijā.

Meita: Gaļina Tihomirova (1930).

Svetlana Kovaļčuka