Vasilijs Preobraženskis

Vasilijs Preobraženskis (1897. g. 27. jūnijā Rīgā, Krievijas ipērijā – 1941. g. 23. oktobrī GULAGā, Soļikamskā, Molotova apgabala, Krievijas PFSR) – pedagogs, sabiedriskais darbinieks.

Vasilijs Preobraženskis dzimis Rīgā virspriestera Vasilija Preobraženska un Marijas Preobraženskas (1863.g. 26.martā Rīgā – 1941. g. 30. jūlijā Rīgā) ģimenē. 1915. gadā Vasilijs ar zelta medaļu beidza Rīgas Aleksandra ģimnāziju. 1915. gadā iestājās Jurjevas (Tartu) universitātes vēstures un filoloģijas fakultātē, 1918. gadā studijas pārtrauca. Pēc atgriešanās Rīgā turpināja mācīties Latvijas augstskolā (vēlāk – Latvijas universitāte) filoloģijas un filozofijas fakultātē.

Kā zināms, 1921. gada rudenī jaunās neatkarīgās Čehoslovākijas valdība iniciēja tā dēvēto „krievu akciju” - unikālu valsts programmu, kuras mērķis bija atbalstīt krievu emigrantu diasporu, kas vēsturisko apstākļu ietekmē dzīvoja šajā teritorijā. Prāgā apmetās ne mazums studēt gribētāju arī no Latvijas, lai izmantotu iespēju mācīties pie ievērojamiem krievu zinātniekiem. Dokumenti liecina, ka Prāgā studējjis arī Vasilijs Preobraženskis. No 1930. gada līdz 1932. gadam viņš braukāja uz Prāgu un Sofiju, kārtojot maģistra eksāmenus. Lai iegūtu privātdocenta grādu, V. Preobraženskis nolasīja divas lekcijas Prāgas akadēmiskās grupas publiskajā (fakultātes) sēdē. Zinātnisko grādu viņam piešķīra 1932. gada 15. decembrī.

Vasilija Preobraženska Prāgā izdoto diplomu, kā atbilstošu visiem valsts standartiem, oficiāli atzina Latvijas Republikas Izglītības ministrijas Cenzu komisija. Viņam tika dota atļauja pasniegt vēsturi un latīņu valodu vidusskolās ar krievu mācību valodu.

Par pedagogu Vasilijs Preobraženskis sāka strādāt jau 1920./1921. mācību gadā Olimpiādas Ļišinas un Ludmilas Tailovas ģimnāzijās, no 1930. gada līdz 1936. gadam viņš pasniedza Rīgas Valsts krievu ģimnāzijā. 1936. gadā V. Preobraženskim ar izglītības ministra pavēli atņēma pasniedzēja tiesības sakarā ar viņa uzskatu neatbilstību tā laika valdības politikai. Darba meklējumos viņam piedāvāja lietveža amatu Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē un psalmotāja vietu Rīgas Vissvētās Dievmātes pasludināšanas pareizticīgo baznīcā. Laikraksts „Segodņa” publicēja viņa rakstus.

V. Preobraženskis aktīvi piedalījās sabiedriskajā dzīvē: bija Krievu pareizticīgo studentu vienības biedrs (1928–1934. gadā), piedalījās Krievu kultūras dienu organizācijā un norisēs Latvijā, uzstājās ar referātiem un publicēja rakstus. 1936. gadā V. Preobraženskis apprecējās ar Latvijas Universitātes studenti Antoņinu Dragunovu (1907–1989).

1937. gada 2. martā ģimenē piedzima dēls Nikolajs. 1941. gada 14. jūnijā V. Preobraženski deportēja no Latvijas. Viņam inkriminēja sadarbošanos ar laikrakstu „Segodņa”, kā arī braucienus uz ārzemēm. Viņš nomira Soļikamskā, nesagaidījis oficiālo spriedumu. Izsūtīt bija paredzēts arī V. Preobraženska ģimeni. Pēc VDK pavēles Annu Preobražensku ar dēlu izsauca uz Rīgu no Daugavpils, kur viņa tolaik strādāja par skolotāju. Pirms prombraukšanas stacijā Anna satika Veru Kulačkovsku, kura brīdināja draudzeni par notiekošajiem arestiem. Līdz vāciešu iebrukumam māte ar dēlu slēpās, tādējādi pasargājoties no izsūtīšanas.

Unikāla fotogrāfija

Vasilijs Preobraženskis

Pēc tēmas