Pjotrs Hižņaks
Pjotrs Hižņaks (1924. g. 22. novembrī Kijevas guberņaā, Ukrainas PSR –?) – tehnisko zinātņu kandidāts, Rīgas Politehniskā institūta docents.
Pjotrs Hižņaks dzimis Kijevas guberņas Obuhovas sādžā nabadzīgā zemnieku ģimenē. No 1941. gada septembra līdz 1942. gada maijam atradās nacistu okupētā teritorijā. 1942. gada maijā okupanti Pjotru Hižņaku varmācīgi nosūtīja spaidu darbos uz Vāciju, uz Veimāras pilsētu. Viņš strādāja mašīnbūves rūpnīcā par melnstrādnieku un frēzētāju.
Karam beidzoties, 1945. gada maijā, atgriezās iepriekšējā dzīves vietā. 1946. gadā Pjotrs Hižņaks beidza Obuhovas vidusskolu un pēc tam ar kara komisariāta rekomendāciju iestājās Ļeņingradas Augstākajā Jūras kara inženieru skolā. 1951. gadā viņš beidza šīs mācību iestādes pilnu kursu. No 1951. līdz 1954. gadam dienēja Klusā okeāna flotē, bija kreisera motoru grupas komandieris. No 1954. līdz 1960. gadam strādāja par speciālo disciplīnu pasniedzēju Vladivostokas kara daļā. 1960. gada novembrī štatu samazināšanas kārtībā Pjotru Hižņaku atvaļināja kara inženiera trešā ranga kapteiņa pakāpē.
1961. gada janvārī Pjotrs Hižņaks ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Rīgā un sāka strādāt Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (RCAII) laboratorijā par vadošo inženieri. 1963. gada augustā Hižņaks saņēma atļauju stundu pasniedzēja darbam Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Siltumenerģētikas katedrā. 1966. gadā Hižņaks aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un 1967. gadā ieguva tehnisko zinātņu kandidāta grādu. Šajā pašā gadā viņš pārgāja pastāvīgā darbā uz RPI par vecāko pasniedzēju.
No 1968. gada Pjotrs Hižņaks ieņema docenta amatu Siltunenerģetikas katedra.
1975. gadā Pjotrs Hižņaks aizgāja no darba RPI, jo konkursa kārtībā ieguva docenta vietu Maskavas D. Mendeļejeva Ķīmijas tehnoloģijas institūtā.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Rīgas Tehniskās universitātes arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017, 441. lpp.
