Igors Iļjins

Igors Iļjins (1934. g. 13. jūlijā Novgorodas apgabalā, Krievijas PFSR – 1995. g. 6. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – profesors, Rīgas Politehniskā institūta prorektors.

Igors Iļjins  dzimis Novgorodas apgabala Krečevicu pilsētiņā. Karam sākoties, viņa tēvu iesauca armijā, bet 1942. gada pavasarī viņš nokļuva vācu gūstā.

Igors ar māti un māsu palika okupētajā teritorijā, no kuras 1941. gadā viņi aizbēga uz Sebežas rajonu, kur nodzīvoja līdz 1943. gadam. Par partizāņu atbalstīšanu Iļjinu ģimeni ieslodzīja Salaspils koncentrācijas nometnē. Igoru ar māsu atņēma mātei un nodeva audzināšanā latviešu ģimenē. Savukārt māti nosūtīja uz nometni Ļeņingradas tuvumā. 1944. gadā viņai izdevās no nometnes izbēgt un atrast savus bērnus Rīgā. 1945. gadā pēc atbrīvošanas no nometnes Čehoslovākijas teritorijā ģimenē atgriezās tēvs.

1953. gadā Igors Iļjins beidza Rīgas 16. vidusskolu un rudenī iestājās Maskavas Enerģētikas institūtā (MEI). Studentu gados viņš piedalījās ražas novākšanā neskartajās zemēs, par ko tika apbalvots ar  medaļu «Par jauno zemju apgūšanu». 1957. gadā Igors Iļjins ar MEI studentu grupu apmeklēja Vācijas Demokatisko republiku. Pēc institūta beigšanas Igors Iļjins ieguva rūpnieciskās enerģētikas inženiera specialitāti. Savu patstāvīgo dzīvi viņš iesāka kā dežurējošais siltumtehniķis rūpnīcā RER, savukārt 1961. gadā jau bija bija iecelts ceha priekšnieka vietnieka amatā. Togad gadā viņš arī iestājās MEI aspirantūrā, ko pabeidza 1965. gadā un sāka strādāt par zinātnisko līdzstrādnieku Civilās aviācijas inženieru institūta gāzes turbīnu dzinēju laboratorijā. Šajā gadā Igoru Iļjinu pārcēla darbā uz Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). No 1966. gada marta viņš strādāja par vecāko pasniedzēju RPI Elektroenerģētikas fakultātes siltumenerģētikas katedrā, kur veiksmīgi izpaudās viņa radošās un organizatoriskās dotības. No 1973.  līdz 1990. gadam Igors Iļjins ieņēma augstskolas mācību prorektora vietu, turpinot vadīt nodarbības siltumenerģētikas katedras studentiem.

I. Iļjina profesionālā un sabiedriskā darbība vairākkārt atzīmēta ar  Goda rakstiem. 1976. gadā Iļjins tika apbalvots ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija  Goda rakstu, bet 1981. gadā ar ordeni «Goda zīme».

1988. gadā I. Iļjinam piešķirts Siltumenerģētikas katedras profesora grāds.

Igors Iļjins miris Rīgā 1995. gada 6. decembrī.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 333. lpp.