Lidija Čapurina

Lidija Čapurina (1924. g. 24. februārī Uraļskā, Kazahijas PSR – 1997. g. 28.martā Rīgā, Latvijas Republikā) – tehnisko zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Būvniecības fakultātes docente.

Lidija Čapurina ir dzimusi Rietumkazahstānas apgabala Uraļskas pilsētā. Lidijas tēvs Aleksandrs bija strādnieks burtlicis tipogrāfijā, māte – mājsaimniece. Pēc vidusskolas absolvēšanas, 1941. gadā Lidija Čapurina iestājās Poltavas Celtniecības institūtā, ko ar izcilību absolvēja 1946. gadā.

1946. gada septembrī Lidija Čapurina pārcēlās uz Rīgu un tika pieņemta darbā projektēšanas institūtā «Военморпроект №2», šeit viņa strādāja par inženieri konstruktori. 1948. gadā L. Čapurina iestājās Latvijas Valsts universitātes (LVU) Būvniecības fakultātes klātienes aspirantūrā. 1951. gadā viņa absolvēja aspirantūru un tika pieņemta darbā par LVU Būvniecības fakultātes Grafikas katedras stundu slodzes pasniedzēju. No 1955. līdz 1958. gadam viņa bija vecāka pasniedzēja Būvkonstrukciju un būvmehānikas katedrā. No 1981. līdz 1983. gadam strādāja par mācību meistaru Būvkonstrukciju katedrā.

1958. gadā Lidija Čapurina pārgāja strādāt jaundibinātajā Rīgas Politehniskajā institūtā (patlaban – Rīgas Tehniskā universitāte) par vecāko pasniedzēju. No 1964. līdz 1966. gadam viņa ieņēma docenta v.i. amatu. No 1966. līdz 1981. gadam Būvkonstrukciju un būvmehānikas katedras docente. No 1981. līdz 1983. gadam strādāja par mācību meistaru Būvkonstrukciju katedrā.

1963. gadā Lidija Čapurina aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju un viņai tika piešķirts tehnisko zinātņu kandidāta grāds.

1976. gadā docente L. Čapurina stažējās Vīsmarā (Vācu Demokrātiskajā Republikā), Inženieru augstskolā, vienlaikus būdama par studentu prakses vadītāju šājā mācību iestādē. 1983. gadā L. Čapurina, sakarā ar pasliktinājušos veselības stāvokli, aizgāja pensijā.

Unikāla fotogrāfija

Lidija Čapurina

Pēc tēmas