Sākumlapa > Tēmas > Personas
Valentīna Koroļkova

Valentīna Koroļkova

Valentīna Koroļkova (1937. g. 18. septenbrī Uzbekijas PSR) – ķīmijas zinātņu kandidāte, Rīgas Politehniskā institūta docente.

V. Koroļkova dzimusi Uzbekijas PSR Andižānas apgabalā. Viņas tēvs bija zootehniķis, māte – strādniece. 1954. gadā V. Koroļkova beidza vidusskolu Taškentā. Šajā gadā viņa iestājās Vidusāzijas Politehniskā institūta Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē, ko beidza 1959. gadā ar inženiera – tehnologa diplomu. No 1959. līdz 1963. gadam V. Koroļkova strādāja par vecāko laboranti Taškentas Valsts universitātes analītiskās ķīmijas katedrā. Te V. Koroļkova vadīja arī studentu nodarbības analītiskajā ķīmijā.

1963. gadā V. Koroļkova ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur tika pieņemta līgumdarbā par asistenti Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Smalkās organiskās sintēzes katedrā. 1968. gadā viņa veiksmīgi aizstāvēja ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju. Šajā gadā V. Koroļkova kļuva par vecāko pasniedzēju. 1973. gadā, lai papildinātu zināšanas un praktisko pieredzi, V. Koroļkova stažējās Ļeņingradas Ķīmiski farmaceitiskā institūta Mikrobu sintēzes produktu tehnoloģijas katedrā.

 No 1973. gada raksturojuma: „V. Koroļkova ir teicama un daudzpusīga ķīmijas speciāliste. Viņa lasa bioķīmijas lekciju kursus, vada laboratorijas darbus par organiskās sintēzes un biotehnoloģijas metodēm. V. Koroļkova piedalās zinātniskās pētniecības darbā, vada studentu mācību pētījumus. Viņa publicējusi 22 zinātniskos rakstus, ieguvusi 3 autorapliecības. Visus pienākumus veic ar lielu atbildības sajūtu, prasīga pret sevi un kolēģiem, izpelnījusies pasniedzēju un studentu cieņu un autoritāti.

 1986. gadā V. Koroļkova stažējās Maskavas Energētiskajā institūtā, kur pētīja ķīmijas pasniegšanas metodes elektroenerģētikas fakultātes studentiem.

1978., 1983. un 1988. gadā V. Koroļkovu atkārtoti ievēlēja par RPI Vispārējās ķīmijas katedras docenti.

1993. gadā Valentīna Koroļkova aizgāja pensijā.

Sergejs Čuhins

Informācijas avoti:

RTU arhīvs.

Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. – 5. daļa. – Rīga: RTU izdevniecība, 2017., 454. lpp.