Leonīds Osipovs
Leonīds Osipovs (1917. gada 10. aprīlī Petrogradā/Sanktpēterburgā, Krievijas Republikā – 2011. gada 5. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – ķīmiķis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, ķīmijas doktors (Dr. chem.).
Leonīds Osipovs ir dzimis strādnieku ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā viņa vecāki bija evakuējušies no Latvijas. 1920. gadā viņi atgriezās Latvijā un apmetās uz dzīvi Rīgā. 1932. gadā L. Osipovs pabeidza Rīgas krievu 6. pamatskolu un tajā pašā gadā iestājās mācīties Valsts tehnikumā Ķīmijas nodaļā, šeit viņš mācījās līdz 1937. gadam. Vasaras brīvdienās viņš strādāja strādāja: 1934. gadā gumijas izstrādājumu fabrikā “Kvadrāts”, bet 1935.–1936. gadā – Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā.
1937. gadā L. Osipovs iestājās Latvijas Universitātē, kuru viņš pabeidza 1944. gadā, iegūstot inženiera-ķīmiķa specialitāti. Nodarbības universitātē viņš apvienoja ar darbu: 1938. gadā bija praktikants rūpnīcā VEF, no 1939. gada līdz 1940. gadam dienēja Latvijas armijas sapieru pulkā. No 1941. līdz 1942. gadam viņš strādāja par praktikantu un noliktavas pārzini bij. Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikā.
Leonīds Osipovs bija krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” filistrs.
Pēc universitātes beigšanas L. Osipovs sāka strādāt par docētāju augstskolā. 1950. gadā viņš bija Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas fakultātes vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas vecākais pasniedzējs. 1955. gadā viņš aizstāvēja disertāciju ķīmijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai. 1956. gadā viņu apstiprināja par Vispārīgās kīmijas tehnoloģijas katedras vadītāju, šo amatu viņš pildīja līdz 1974. gadam. 1957. gadā viņam piešķīra docenta pakāpi. 1958. gada septembrī L. Osipovu pārcēla darbā atjaunotajā Rīgas Politehniskajā institūtā (kopš 1990. gada – Rīgas Tehniskā universitāte), kur viņš tupināja vadīt Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedru.
1977.–1997. gadā Leonīds Osipovs bija Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas katedras profesors.
Viņš ir ap 130 zinātnisku un mācību metodisku darbu, tostarp arī vairāku monogrāfiju, autors. 1992. gadā viņa zinātņu kandidāta disertācija tika nostrificēta un tās autoram tika piešķirts ķīmijas zinātņu doktora grāds (Dr. chem.). Tajā pašā gadā profesoru L. Osipovyu ievēlēja par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru.
Par radošu darbu L. Osipovs saņēmis Latvijas Izglītības ministrijas un Rīgas Politehniskā institūta vadības pateicības. 1988. gadā viņš saņēma Paula Valdena prēmiju un piemiņas medaļu. 1992. gadā Leonīdam Osipovam piešķīra Rīgas Tehniskās universitātes Goda darbinieka nosaukumu.
1997. gadā profesors L. Osipovs pensionējās. Kopš 1998. gada viņš ir Latvijas Republikas emeritētais zinātnieks.
Leonīds Osipovs nomira Rīgā 2011. gada 5. janvārī. Apbedīts Rīgas Mežā kapos.
Sergejs Čuhins
Informācijas avoti:
Rīgas Tehniskā universitātes arhīvs.
Augstākās tehniskās izglītības vēsture Latvijā. 5.daļa. – Rīga: RTU izdevniecba, 2017., 357. lpp.
„Zinātnes Vēstnesis” 2011. g. 24. janvārī, Nr.413.
Ilustrācijas tēmai
