Olga Frolova

Olga Frolova

Olga Frolova (1915. g. 27. aprīlī, Pleskavas guberņā, Krievijas impērijā – 2007. g. 27. martā, Ogrē, Latvijas Republikā) – krievu valodas skolotāja, tēva Georgija Tailova dzīvesbiedre (matuška).

Olga Frolova ir dzimusi Pleskavas guberņas Višgorodas pagasta Antonovas sādžā. Viņas tēvs Vasīlijs Frolovs (1883-1942) strādājis vietējā aptiekā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņš tika iesaukts armijā, kur, pabeidzot speciālos kursus, sāka izpildīt feldšera pienākumus. Šai profesijai viņš arī palika uzticīgs līdz pat sava mūža beigām. Māte – Jekaterina Frolova (1887-1944) – mājsaimniece, gājusi bojā 1944. gadā Sarkanās armijas ofensīvas laikā.

Frolovu ģimenes māja atradās Gavru miestiņā, 8 kilometru attālumā no toreizējās robežas ar PSRS (kopš 1945. gada tā ir teritorija KPFSR Pleskavas apgabala sastāvā, kopš 1991. g. – KF).

Sešgadīgo pamatskolu Olga bija absolvējusi Gavros. Pēc tam viņa turpinājusi iegūt izglītību Rēzeknes Valsts krievu ģimnāzijā, kuru absolvējusi 1934. gadā. 1935. gadā Olga Frolova nolēma turpināt izglītību Rīgas Komercinstitūtā, kur studijas norisinājās latviešu valodā.

Studējot Komercinstitūtā, Olga Frolova iepazinās ar Georgiju Tailovu – Rīgas Garīgā semināra absolventu. 1937. gada 10. maijā Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrālē notikusi Olgas Frolovas un Georgija Tailova laulības  ceremonija. Viņus salaulājis katedrāles pārvaldnieks tēvs Jānis Jansons.

Drīzumā Georgijs Tailovs ticis iesvētīts par priesteri un norīkots kalpošanai uz latviešu pareizticīgajām draudzēm – Sv. Nikolaja Brīnumdara baznīcu Ventspilī un Sirdsk. Radoņežas Sergija baznīcu Ugālē.

Dzīvesbiedre turpinājusi studēt Komercinstitutā, tomēr viņai tā arī neizdevās to absolvēt sakarā ar ģimenes problēmām un politiskajām pārmaiņām.

1938. gadā dzīvesbiedriem piedzimusi meita – Marionilla. Diemžēl meitene  bija slimīga un 1944. gadā viņa nomira. 1940. gadā ģimenē piedzimusi vēl viena meita – Angelīna. Protams, ka visu savu uzmanību māte bija veltījusi meitām. 1941. gadā Olga, pēc vīra padoma, kopā ar bērniem pārcēlās dzīvot pie vecākiem uz Gavriem.

1941. gada augustā, pēc Latvijas un Igaunijas eksarha metropolīta Sergija (Voskresenska) priekšlikuma, tika dibināta Pleskavas Pareizticīgā Misija. Tēvs Georgijs Tailovs iestājās misionāru rindās. Pēc kāda laika Olga kopā ar bērniem un māti atbrauca uz dzīvesbiedra jaunās kalpošanas vietu – Pečāniem.  Tomēr tēvam Georgijam nācās kalpot arī citos Pleskavas apgabala dievnamos.  Par neaizmirstamu bija kļuvusi kalpošana Puškina kalnos.

1944. gada februārī Tailovu ģimene atgriezās Gavros. Tēvs Georgijs sāka kalpot Korovskas draudzē, kas atradusies netālu no mājām. 1944. gada 24. jūlijā Gavros ienāca Sarkanās armijas daļas. Karadarbības rezultātā bojā gāja ne tikai Olgas māte, bet sadega arī Frolovu māja Gavros. Bet ģimenei bija lemts vēl viens smags pārbaudījums – 1944. gada 30. oktobrī tika arestēts tēvs Georgijs. Ilgu laiku dzīvesbiedre neko nebija zinājusi par vīra likteni. Jo viņam taču bija piespriesti 20 gadi spaidu darbos.

Olgai Frolovai liktenis bija lēmis cīnīties par izdzīvošanu, turklāt vēl ar “tautas ienaidnieka” sievas zīmogu. Tikai 1956. gadā ģimenei izdevās atkalapvienoties.  

No 1945. līdz 1948. gadam Olga Frolova pasniegusi amatniecības skolā Ludzā. Dažus gadus viņa strādājusi par skolotāju Nautrēnu vidusskolā. Viņas pedagoģiskais talants bija ievērots un viņai tika uzticēts vadīt Krievu valodas un literatūras metodisko kabinetu Kārsavas rajona Tautas izglītības nodaļā. 1954. gadā viņa sekmīgi absolvēja Rīgas Pedagoģijas institūtu specialitātē “krievu valoda un literatūra”.

Tomēr ne jau viss gāja tik gludi. 1950. gadā viņai izvirzīja dilemmu: šķiršanās vai pedagoga karjera. Nācās izvēlēties pirmo, jo vajadzēja audzināt meitu. Turklāt šķiršanās bijusi vienpusīga un faktiski tai nebija spēka. Pie tam, šī laulība tikusi noslēgta, laulājoties baznīcā. Taču visu atlikušo mūžu Olga dzīvojusi ar savu meitas uzvārdu.

1956. gadā, pēc vīra atgriešanās no trimdas, Olga Frolova pārcēlās uz Rīgu un sāka strādāt par krievu valodas skolotāju latviešu 4. vidusskolā (Zvārdes ielā 1). Šajā pat skolā par skolotāju strādājis Aleksandrs Kudrjašovs. Olga iepazīstināja viņu ar tēvu Georgiju. Šī pazīšanās kļuva par liktenīgu. Pēc dažiem gadiem Aleksandrs Kudrjašovs kļuvis par pareizticīgo mācītāju, bet  1989. gadā viņš  bija kļuvis part Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsganu.

Rīgas 4. vidusskolā Olga Frolova strādājusi līdz pat aiziešanai pensijā 1976. gadā.

Pēdējos sava mūža 30 gadus Olga Frolova aktīvi palīdzējusi tēvam Georgijam viņa garīgajā kalpošanā. Sākumā gan viņa palīdzējusi audzināt mazdēlu, bet 1977. gadā kopā ar dzīvesbiedru pārcēlās uz dzīvi Ogrē.  

1980. gadu beigās - 1990. gadu sākumā, Olgai Frolovai aktīvi piedaloties,  Ogrē tika organizēta pareizticīgo draudze. Viņai izdevās apvienot ap sevi un t. Georgiju vietējās sabiedrības pārstāvjus, kuri sliecās uz Baznīcu. 1992. gadā sākās pirmie dievkalpojumi privātajā namā, kaut gan visi sapratuši, ka ir nepieciešams dievnams. Pateicoties matuškas centieniem, šīs ieceres īstenošanai izdevās piesaistīt būvfirmas vadītāju Igoru Tarkovu. Dievnama projektu bija izstrādājusi arhitekte Ludmila Kļešņina.  

Par lielu prieku tēvam Georgijam, viņa matuškai un visiem draudzes locekļiem bija kļuvusi pareizticīgo dievnama par godu Sv. Nikolajam Brīnumdarim iesvētīšana, kas notika 2001. gada 2. septembrī. Dievnama iesvētīšanā piedalījies Augstisvētītais Valdnieks Aleksandrs.

Valdnieks Aleksandrs neaizmirsa Olgu Frolovu līdz pat viņas mūža pēdējām dienām. Tieši Valdnieks bija noturējis Olgas Frolovas apdziedāšanu pēc viņas nāves.

Olga Frolova mirusi Ogrē 2007. gada 27. martā.

Angelīna Lode,

tēva Georgija Tailova un Olgas Frolovas meita

 

Ilustrācijas tēmai