Natālija Šaporina
Natālija Šaporina (dzimusi Kņazeva, 1915. g. 15. novembrī, Krievijas impērijā – 2003. g. 17. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – kopš 1964. gada Rīgas Kinostudijas kostīmmāksliniece.
Pirms darba Rīgas Kinostudijā viņa strādājusi Maskavā, Ļeņingradā un Sverdlovskā (Jekaterinburga). Kopš 1964. gada viņas dzīve bija saistīta ar Rīgas Kinostudiju.
Bija precējusies ar teātra mākslinieku Vasiliju Šaporinu (1915–1989). Laulībā dzimuši divi bērni: Sofja Jaroslavceva (1939–1978) un Pjotrs Šaporins (1943).
Smalka kultūras pazinēja un talantīga māksliniece, precīzi spēja izveidot vēsturiskos tēlus tādās sarežģītās kostīmfilmās kā “Vella kalpi”, “Vella kalpi vella dzirnavās”, “Melnā vēža spīlēs”, “Robina Huda bultas”. Par saviem režisoriem viņa vēlējās saukt Aleksandru Leimani un Jāni Streiču. Lai arī pēc tautības bija krieviete, viņa lieliski prata saskatīt latviešu tautas mentalitāti latviešiem tik iemīļotajā filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Labās svešvalodu zināšanas padomju laikā deva viņai iespēju strādāt par tulkotāju un piedzīvot interesantas tikšanās ar pasaules mēroga zvaigznēm: Žerāru Filipu, Daniēlu Darjē, Nikolu Kurselu. Ar slaveno itāļu neoreālistu Džuzepe de Santisu viņa sarakstījās visu mūžu, dažreiz abiem tiekoties Maskavā. Mīlas pilna draudzība ar Inokentiju Smoktunovski, pazīšanās ar Dmitriju Šostakoviču, savukārt Mihails Svetlovs viņai bija veltījis dzejoļus...
Inteliģenta, aristokrātiska, dzīvespriecīga – tāda Natālija Šaporina paliks latviešu kinematogrāfijas vēsturē un mūsu atmiņās.
Latvijas Kinematogrāfistu savienība
Informācijas avots:
Ilustrācijas tēmai
