Genādijs Suhanovs

Genādijs Suhanovs (1946. g. 5. decembrī Astrahaņā, Krievijas PFSR – 2005. g. 23. novembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – grafiķis, akvarelists; estampa un litogrāfijas meistars.

Genādijs Suhanovs ir dzimis 1946. gadā Astrahaņā. Mākslas izglītību viņš ieguvis Krasnodarā, un tas visai sarežģīja viņam radošo karjeru Latvijā, kur Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas absolvēšanas fakts bijis mākslinieka atzīšanas nepieciešamais priekšnosacījums. Ilgu laiku  Genādija Suhanova mākslas darbi netika pieņemti, lai izstādītu tos republikāniskajās mākslas izstādēs.

“.. 70. gadu beigās Suhanova maniere bija sacēlusi furoru – tolaik tā grafikā Latvijā neviens nebija strādājis. Tas, ko viņš darījis, bija nopietni ne tikai mākslinieciskajā ziņā, bet arī filozofiskajā. Es atceros Suhanova darbus izstādēs. Pie mūsu mākslas apvāršņa viņš bija nozīmīga figūra. Neliela auguma, gariem matiem (hipiju laika mantojums), viņš izskatījās kā savādnieks. Erudīciju un spriedumu dziļumu varēja novērtēt vienīgi sarunājoties ar viņu. Mēs ar viņu aizrāvāmies ar tā saucamo Tibetas krāsu sistēmu. [..]” - atceras mākslinieks Valentīns Daņilenko (laikraksts “Čas”, 2006. gada 18. decembrī).

Kopš 1978. gada tikai Rīgā Genādijam Suhanovam bija notikušas vairāk nekā desmit personālizstādēs.  Piecus gadus pēc kārtas mākslinieks izstādījis savus darbus Toronto (Kanāda), Grenoblē (Francija) un Berlīnē (Austrumvācija).

Mākslas zinātnieces Svetlanas Hajenko viedoklis par G. Suhanova daiļradi: “Viņa daiļrade tika pieprasīta. Starp citu, viņa mākslas darbi atrodas Tretajkova galerijā. [..] Gena ir sarežģīts mākslinieks. Konstrukcija viņam nāk no prāta. Suhanovam bija spilgtas, tā saucamās abstraktās kompozīcijas.  Kaut gan, patiesību sakot, tās nav abstraktas, bet ir sastādītas no tautas ornamentu un dažādu valstu heraldikas, tajā skaitā arī Latvijas, elementiem. Šajā ziņā Gena bija milzīgs speciālists. Ļoti atšķirīgu kultūru zīmju elementu savietojums radīja daudzslāņaina labirinta izjūtu. [..] Turklāt tas viss ir līdz bezgalībai eleganti.

Līdz pat šai dienai manī šie darbi izsauc svētas šausmas, jo šodien liekas pavisam neiedomājami, ka to visu bez tehnikas palīdzības ir paveicis cilvēks, kas par datoru pat nevarējis sapņot. Jo tolaik to vienkārši nebija. Turklāt tie jau nav tikai kaut kādi kvadrātiņi, trīsstūrīši, aplīši utt. Tās vēl ir kaut kādas zīmes, kaut kāds teksts.” (laikraksts “Čas”, 2006. gada 18. decembrī).

Sava radošā mūža pēdējos gadus Genādijs Suhanovs ir pavadījis Latgalē, dzīvojot Aizkalnes pagasta Līgo viensētā. Šajā laikposmā ap viņu bija grupējušies jaunie latviešu mākslinieki, kuri saskatījuši šajā māksliniekā (un ne jau bez pamatojuma) mūsdienu Voldemāru Irbi – “baskājaino Irbīti”, kuru pirmskara laikos bija pazinusi visa Rīga.

Krišjānis Lange un Dainis Kreilis - “pēdējie Genādija draugi” – šādi piemin viņu: “Genas dzīve bija veltīta mākslai. Tikai mākslā viņš saskatījis dzīves jēgu. Viņam bija plašas zināšanas par dažādu laikmetu, civilizāciju un kultūru mākslu. Viņu bija saistījušas senās zīmes un to ietērpšana mākslas tēlos. Viņa darbi satur informācijas un simbolu sakausējumus un slāņus. Gena bija zīmju tulks, pravietis, ārpuslaika starojumā viņa darbos izgaismojās tas, ko atzīs par patiesību un sāks godāt tikai nākamās paaudzes. Zīmīgs un nozīmīgs bija tas, kas viņu interesējis un saistījis.

Mēs – jauniešu grupa – bijām sastapuši viņu aukstā ziemas naktī, kad viņš bija nokļuvis striktā dzīves situācijā. [..] Braucieni uz Latgali pie Genas kļuva mums par svarīgiem un tajā pašā laikā par ikdienišķiem notikumiem. No viņa varēja mācīties, kas ir māksla un mākslinieka misija. Viņa darbi bija pedantiski un precīzi, bet dzīve mētāja Genu pa Lielā okeāna viļņiem. Uzvārds Suhanovs, kā viņš uzsvēra, tjurku valodās nozīmē “ūdens gars”, kas nozīmē kustību.”

Mākslinieks Genādijs Suhanovs ir miris 2005. gada 23. novembrī.

                                                                                     Aleksandrs Malnačs