Pēteris Šetohins

Pēteris Šetohins (1930. g. 27. martā  Rīgā, Latvijas Republikā – 2014. g. 1. oktobrī Rīgā, Latvijas Republikā) – mākslinieks, arhitekta Vladimira Lunska mazdēls.

Pēteris Šetohins ir dzimtais rīdzinieks. Viņa vectēvs pēc mātes līnijas ir slavenais arhitekts Vladimirs Lunskis, kurš no 1892. līdz 1905. gadam bija Vidzemes guberņas arhitekts. Pēc viņa projekta tika uzbūvēts nams Elizabetes ielā 11. Bet par galveno V. Lunska daiļrades mantojumā kļuva dievnami (Pētera un Pāvila baznīca Ķemeros, Vissvētākās Dievmātes Aizmigšanas baznīca Jelgavā, pravieša Jāņa Priekšteča dievnams Rīgā un citi).

Lunsku ģimenē bija 4 bērni. Viena no meitām Tamāra apprecēja Vladimiru Šetohinu. Vladimira vecvectēvs pēc izcelsmes bija Krimas tatārs, bet vecāmāte – spāniete. Tādēļ ģimenē (pirms 1940. gada) bija pieņemts lietot dubultuzvārdu – Šetohins-Alvaress. Vladimira un Tamāras Šetohinu-Alvaresu ģimenē bija divi bērni – Zoja un Pēteris. Ģimenes galvam bija lieliskas vokālās dotības un kopā ar dzīvesbiedri viņi uzturēja operas studiju, kas bija populāra starpkaru Rīgā.

Pēc Otrā Pasaules kara Pēteris Šetohins absolvēja Rīgas Mākslas un arhitektūras skolu. Viņš apgleznoja bijušā Politiskās izglītības nama (patlaban – Rīgas Ebreju kopienas nams, Skolas iela 6) iekšsienas, Operas un Baleta teātra interjēru. Noformēja Rīgas veikalu vitrīnas. Gleznoja ainavas, kluso dabu. Īpaša vieta Pētera Šetohina daiļradē piederēja ceriņiem un magonēm.

Pjotrs Šetohins miris Rīgā 2014.gada 1. oktobrī. Apbedīts Jāņa kapos Rīgā, blakus vectēvam arhitektam Vladimiram Lunskim.

Tatjana Feigmane

Fotoalbuns no Lunsku un Šetohinu ģimenes arhīviem

Mākslinieka Pētera Šetohina daiļdarbu fotoalbums