Mihails Boļšesoļskis
Mihails Boļšesoļskis (1891.g. 5. janvārī, Saratovas guberņas Kamišina pilsētā, Krievijas impērijā – 1943. g. 29. maijā, Vjatlagā, Kirovas apgabalā, Krievijas PFSR) – fizikas, matemātikas un kosmogrāfijas pasniedzējs.
Pamatizglītību Mihails Boļšesoļskis ieguva Arhangeļskā, kur pēc tam iestājās ģimnāzijā. Taču pēc tēva nāves pārgāja uz Kostromas ģimnāziju, ko absolvēja 1909. gadā. Šajā pat gadā iestājās Pēterburgas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, kura diplomu saņēma 1914. gadā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, tika iesaukts armijā, un iestājās Pavlovskas kara skolā, ko paātrinātā kārtībā beidza 1915. gada 1. februārī. Saņēma norīkojumu uz 31. Sibīrijas pulku (pēc citiem avotiem – 15. Sibīrijas pulku). No 1915. līdz 1916. gadam dienēja Krasnojarskā, no kurienes tika pārcelts uz Petrogradas virsnieku elektrotehnisko skolu. Pēc tās tās beigšanas devās uz Kaukāza fronti, kur nodienēja līdz 1917. gadam. Cara armijā uzdienējās līdz podporučika pakāpei.
No 1918. līdz 1919. gadam kādu laiku dienēja Sarkanajā armijā par Radiotelegrāfa Ziemeļu tīkla priekšnieku. Šajā laikā apprecējās ar baronesi, Latvijā dzimušo Jekaterinu Rozenšildu–Paulinu (1891-1956). Iespējams, šis apstāklis bija noteicošais, lai viņš dezertētu no Sarkanās armijas un bēgtu uz Latviju. 1921. gadā Latvijas varas iestādes viņu arestēja aizdomās par boļševismu un divus mēnešus viņam nācās pavadīt Rīgas Centrālcietumā.
Boļšesoļsku ģimenē piedzima seši bērni: Vsevolods (dz.1921.g.), Pāvels (dz.1922.g.), Jeļena (dz.1923 g.), Tatjana (dz.1925.g.), Igors (dz.1926.g.) un Ņina (dz.1927.g.).
Sākumā Boļšesoļskis pasniedza privātstundas. No 1923. gada 1. janvāra strādāja par matemātikas skolotāju A. Tiltes krievu pamatskolā Tukumā. 1924./25. mācību gadā strādāja Ludzas valsts (latviešu) vidusskolā. Vienlaikus pasniedza Ludzas pilsētas ebreju vidusskolā. 1932. gadā konkursa kārtībā kļuva par Ludzas Valsts krievu ģimnāzijas matemātikas, fizikas un kosmogrāfijas pasniedzēju.
Latvijas Valsts Izglītības ministrijas Krievu nodaļa atļāva Boļšesoļskim pasniegt fiziku Rēzeknes krievu pedagoģiskajā institūtā
1935. gadā sakarā ar Ludzas Valsts krievu ģimnāzijas un Rēzeknes krievu pedagoģiskā institūta likvidāciju Mihails Boļšesoļskis palika bez darba.
Pēc Latvijas aneksijas PSRS sastāvā Mihails Boļšesoļskis atkal atgriezās pie pedagoģiskā darba.
1940. gada 24. septembrī ar Izglītības Tautas komisāra Pētera Valeskalna lēmumu Boļšesoļskis tika nozīmēts par Rēzeknes krievu ģimnāzijas direktora v.i., taču jau 1941. gada 30. janvārī viņu no ieņemamā amata atbrīvoja.
1941. gada 14. jūnijā M. Boļšesoļski deportēja no Latvijas. Viņš tika apsūdzēts par to, ka Pilsoņu kara laikā dezertēja no Sarkanās armijas un nelegāli šķērsoja Latvijas robežu. Bez tam 1940. gadā pretojās skolas komjaunatnes organizācijas darbībai. PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķā apspriede 1942. gada 2. decembrī piesprieda viņam 10 gadus ieslodzījuma nometnē (apsūdzības slēdziens piedāvāja nošaušanu).
Mihails Boļšesoļskis miris Vjatlagā 1943. gada 29. maijā.
1941. gada 14. jūnijā no Latvijas izsūtīja arī visu viņa ģimeni. Vecāko dēlu Vsevolodu deportēja atsevišķi, piespriežot viņam 10 gadus ieslodzījuma nometnē. Viņu apsūdzēja par darbošanos biedrībā „Sokol”, kā arī sakaros ar Jaunās paaudzes nacionālo darba savienību. Pēc soda izciešanas pievienojās tolaik Krasnojarskas novada Ustjportas ciemā mītošajai ģimenei. Izsūtījuma laikā 1943. gadā nomira Jeļena un Tatjana. Gadu vēlāk aizgāja no dzīves arī Pāvels.
1956. gadā Boļšesoļsku ģimenei tika paziņots par atbrīvojumu no specnometinājuma, taču aizliegts atgriezties Latvijā. Šajā gadā nomira Jekaterina Boļšesoļska.
Zināms, ka 1990. gadā starp dzīvajiem palikusi vien jaunākā meita Ņina, kas dzīvoja Sibirijā Kanskas pilsētā.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 1632. f., 1. pr., 2704.l.
LVA, 1986. f., 2. apr., П-5634.l.
LVA, 1986. f., 2. apr., П-7216. l.
LVA, 1987. f., Rēzekne, 15424.l.;
LVA, 1986. f., 2. apr, П-7216. l.
Ilustrācijas tēmai
