Ludmila Krugļevska
Ludmila Krugļevska (dzim. Pokrovska; 1895. g. 29. maijā Tērbatā/Tartū, Krievijas impērijā – 1991. g. 21. aprīlī Ilinoisas štatā, ASV) – valodniece.
Ludmilas tēvs – Krievijā pazīstamais astronoms, profesors Konstantīns Pokrovskis (1866-1944). Viņš ir dzimis Ņižņijnovgorodā pareizticīgo mācītāja jeb priestera ģimenē, absolvējis Maskavas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti, no 1895. līdz 1916. gadam strādājis Jurjevas jeb Tērbatas (Tartu) Universitātē. 1916. gadā K. Pokrovskis ticis komandēts uz Permu, kur iecelts par tikko izveidotās Permas Universitātes (PU) rektoru. 1919.-20. gadā viņš lasījis lekcijas astronomijā Tomskas Universitātē (TU). 1920. gadā K. Pokrovskis tika iecelts Pulkovas observatorijas galvenā astronoma amatā, 1927. gadā viņš ievēlēts par PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Kopš 1934. gada viņš strādājis Odesā. Vēlāk Konstantīnu Pokrovski arestējuši IeTK orgāni, jo nacistiskās okupācijas laikposmā viņš bija lasījis lekciju tēmā “Skumīgās lappuses Pulkovas observatorijas vēsturē”, un 1944. gada 5. novembrī viņš miris cietuma slimnīcā.
Ludmilas māte – Jūlija Pokrovska (dzim. Maļkovska) (? – 1912. g., Jurjeva) – pianiste un diriģente.
Ludmilas bērnības un jaunības gadi bija cieši saistīti ar Jurjevu (patlaban – Tartu). 1912. gadā viņa absolvējusi vietējo ģimnāziju (7 klases), 1913. gadā nokārtojusi eksāmenus par vidējo izglītību. 1914. gadā Ludmila absolvējusi sieviešu ģimnāzijas 8. pedagoģijas klasi. Tajā pat gadā viņa iestājusies Jurjevas Augstāko sieviešu kursu Vēstures un filoloģijas fakultātē; 1915. gadā pārgāja studēt uz Jurjevas Universitāti, kur studējusi divus gadus, nokārtojot lielāko daļu eksāmenu. Līdztekus tam, viņa pasniegusi krievu valodu kādā no krievu skolām
1916. gadā Pokrovsku ģimene pārcēlās uz Permu, kur Konstantīns Pokrovskis tika iecelts par tikko dibinātās universitātes rektoru. Ludmila turpinājusi studijas jau Permas Universitātē (PU) (no 1918. g. rudens līdz 1919. g. pavasarim). Vienlaicīgi viņa strādājusi Orlovas k-dzes sieviešu skolā. No 1920. gada rudens līdz 1921. gada pavasarim viņa studējusi Tomskas Universitātē (TU), kur arī pabeidza iegūt augstāko izglītību.
Iespējams, ka no 1918. līdz 1922. gadam Ludmila bija sastāvējusi laulībā ar bijušo baznīcas tiesību profesoru N. Fioļetovu. Šīs laulības nebija ilgstošas, iespējams, tādēļ, ka viņu jaundzimušais bērns bija miris no bada. Vairāk Ludmilai Krugļevskai bērnu nav bijis.
1921.-22. gadā Ludmila Pokrovska (jeb tolaik Fioļetova?) pasniedza latīņu valodu Permas Pedagoģijas institūtā, bet no 1921. līdz 1923. gadam – krievu valodu Strādnieku fakultātē. 1921. gadā viņai tika piedāvāts amats PU Krievu valodas vēstures katedrā.
Iespējams, ka Permā vai Tomskā Ludmila arī sastapās ar savu otro dzīvesbiedru, krimināltiesību speciālistu – Аleksandru Krugļevski, kopā ar kuru 1924. gadā viņa atbrauca uz Latviju.
Tomēr arī ar otro vīru ģimenes dzīvē viss nebija gājis kā nākas.
1930. gadā Ludmila Krugļevska ieguva Latvijas pavalstniecību.
1931. gada pavasarī Ludmila Krugļevska tika ievēlēta par lingvistisko priekšmetu pasniedzēju Krievu universitātes zinātņu institūtā, vēlāk viņa lasīja arī “Krievu valodas vēstures” un “Jaunākās krievu literatūras vēstures” kursus.
1934. gada 16. jūnijā L. Krugļevska izturējusi Izglītības ministrijas Cenzu komisijas latviešu valodas prasmes pārbaudījumu.
Valodniece pasniegusi latīņu valodu inženiera tehnologa J. Landaua skolā, S. Gorfunkeļa ģimnāzijā, Ēbreju sabiedriskajā ģimnāzijā.
1936. gada 12. novembrī IzM Cenzu komisija atzina L. Krugļevsku par pilnvērtīgu krievu valodas skolotāju skolās, kur apmācība notiek krievu valodā.
1940. gada 1. novembrī L. Krugļevska vērsās Cenzu komisijā ar lūgumu atzīt viņas augstāko izglītību, kas tika iegūta Tomskas Universitātē. Gala rezultātā, viņa saņēma pozitīvu atbildi.
1940./41. mācību gadā viņa strādājusi par skolotāju 3. Rīgas pilsētas ebreju skolā
No 1940. līdz 1944. gadam Ludmila Krugļevska pasniegusi Latvijas Universitātē (no 1941. līdz 1944. gadam – Rīgas Universitāte).
No bijušā studenta, nākamā profesora Borisa Infantjeva atmiņām:
“Ludmila Krugļevska lasīja krievu valodas stilistikas kursu. Tomēr, izņemot savus tiešos uzdevumus, viņa centās audzināt mūs krievu rietumnieciskuma garā. Tostarp, pasniedzēja dedzīgi rekomendēja mums lasīt Čaadajeva “Filosofiskās vēstules”. Kad es biju paudis neizpratni par to, kādā saistībā šie literārie darbi ir ar krievu valodas stilistiku, - jo tie taču ir rakstīti franču valodā, Krugļevska atzinās: viņas rekomendāciju mērķis ir ne tik vien saistīts ar viņas lasīto kursu, bet gan ar viņas cenšanos pastāvošajā neparastajā politiskajā situācijā iepazīstināt mūs ar krievu Rietumu kultūras cienītāja domām.
Savas rietumnieciskās simpātijas Krugļevska drīzumā bija īstenojusi dzīvē, pārejot katoļticībā (1942. gadā – T. F.). Pati viņa labprāt pārrunājusi ar mani savas pāriešanas tēmu un stāstījusi ne mazums interesanta.” (Skat. Б. Инфантьев. Curriculum Vitae. – «Даугава», 2000, Nr. 3, 114. lpp.).
1944. gadā Sarkanajai armijai tuvojoties, Ludmila Krugļevska kopā ar citiem bēgļiem evakuējās uz Vāciju, bet 1951. gadā viņa pārcēlās dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm.
ASV un Kanādā L. Krugļevska nodarbojusies ar valodu pasniegšanu, kā arī pētījusi indiāņu dialektus.
1970. gados L. Krugļevska kļuva par mūķeni.
Ludmila Krugļevska mirusi 1991. gada 21. aprīlī, Ilinoisas štatā (ASV) un apbedīta Beaverwille kapsētā.
Tekstu sagatavojusi Tatjana Feigmane un Jeļena Savina
Informācijas avoti:
LVVA, 1632. f., 1. apr., 11021. l.;
LVVA, 2996. f., 10. apr., 49496. l.;
LVVA, 3434. f., 2. apr., 21483. l.
Борис Инфантьев. Curriculum Vitae. – Даугава, 2000, №3.
Елена Савина. Судьба рижской «девотки» (papildināts raksts)
Елена Савина. Судьба рижской «девотки». – ПАМЯТЬ РОДА. Газета Союза Возрождения Родословных традиций. – № 1-2, 2016,стр. 6 и 8.
http://forum.svrt.ru/lofiversion/index.php?t7981.html
Ilustrācijas tēmai
