Ivans Poļakovs
Ivans Poļakovs (1882. g. 24. jūnijā Vjatkas guberņā, Krievijas impērijā – 1951. gada novembrī Rīgā, Latvijas PSR) – skolotājs, Ludzas valsts krievu ģimnāzijas direktors. 1943. gadā iesvētīts priestera kārtā.
Ivans Poļakovs ir dzimis 1882. gada 24. jūnijā Vjatkas guberņas (patlaban Krievijas Federācijas Kirovas apgabals) Koteļņičas apriņķa Vasiļkovas sādžā. Viņa tēvs – Dmitrijs Poļakovs – kalpojis par lauku pareizticīgo priesteri. Divi Ivana brāļi arī bijuši priesteri, viens no viņiem ticis lielinieku represēts un miris Tālajos Ziemeļos.
1903. gadā Ivans absolvējis Vjatkas Garīgo semināru. Tajā pašā gadā viņš uzsācis pedagoģisko darbību, strādājot Sarapulas (pilsēta Udmurtijā) Garīgajā skolā.
No 1908. gada janvāra līdz 1911. gada novembrim Ivans Poļakovs studējis Jurjevas/ Tērbatas (patlaban – Tartu) Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā. Absolvējot šo universitāti, viņš pievērsies pedagoģiskajai darbībai Rīgā. Viņš pasniedzis Juliānas Spicinas privātajā sieviešu ģimnāzijā un N. Mironova komercskolā.
1912. gadā Ivans Poļakovs salaulājies ar Juliānu Spicinu. Poļakovu ģimenē dzimuši četri bērni: Nikolajs (dz. 1915. g.), Nadežda (dz. 1922. g.), Jeļizaveta (dz. 1924. g.) un Tatjana (dz. 1926. g.).
Pirmā pasaules kara laikā Poļakovu ģimene evakuējusies uz frontes aizmuguri un devusies uz ģimenes galvas dzimtajām vietām.
No 1915. līdz 1917. gadam I. Poļakovs – krievu un latīņu valodas pasniedzējs Koteļņičas pilsētas (Vjatkas guberņa) vīriešu ģimnāzijā. No 1917. līdz 1918. gadam viņš – skolotājs vīriešu ģimnāzijā Vjatkā (patlaban – Kirova); no 1919. līdz 1921. gadam – darbmācības skolotājs 2. pakāpes vienotajā darba skolā Оhanskas pilsētā.
1921. gadā, pēc atgriešanās Latvijā, Ivans Poļakovs strādājis Olimpiādas Ļišinas privātajā ģimnāzijā un V. Blūma vakara ģimnāzijā pieaugušajiem.
No 1922. līdz 1925. gadam Ivans Poļakovs bijis Liepājas Pasniedzēju un vecāku biedrības pamatskolas un vidusskolas direktors; no 1925. līdz 1926. gadam – I. Poļakova privātās krievu skolas direktors Liepājā.
1926. gada 21. jūlijā saskaņā ar Latvijas Republikas izglītības ministra rezolūciju Ivans Poļakovs tika pielaists izpildīt Ludzas valsts krievu ģimnāzijas direktora amata pienākumus. 1927. gada 4. augustā viņš tika apstiprināts minētajā amatā. Poļakova vadības laikos Ludzas valsts krievu ģimnāzija bijusi ne tikai vispārizglītojošā mācību iestāde, bet arī kultūras centrs Ludzas krievu iedzīvotājiem.
Bijusī ģimnāziste Tatjana Astaškēviča (Pāvele) savās atmiņās rakstījusi, ka Ludzas valsts krievu ģimnāzijā“regulāri tika lasītas zinātniski populārās lekcijas, kuras apmeklējis liels skaits klausītāju; tika rīkotas Krievu kultūras dienas, koncerti, labdarības vakari. Visu šo pasākumu iniciators bijis [..] Ivans Poļakovs, kuru visi ļoti mīlējuši un cienījuši un kurš neizprotamu iemeslu dēļ jau 1934.-1935. mācību gada sākumā tika atstādināts no sava amata.”
1934. gada 17. augustā I. Poļakovs tika atbrīvots no ieņemamā amata.
No 1934. gada viņš strādājis Rēzeknes valsts krievu ģimnāzijā, un 1940.- 1941. mācību gadā - Rēzeknes komercskolā.
1943. gada oktobrī Rīgas bīskaps Jānis (Garklāvs) iesvētījis Ivanu Poļakovu diakona kārtā. Pēc dažām dienām viņš tika iesvētīts priestera kārtā, un saskaņā ar lūgumu norīkots kalpot par otro priesteri uz Rēzeknes Svētā Nikolaja dievnamu. 1944. gada 9. martā t. Ivans iecelts par Maltas Visu Svēto baznīcas virspriesteri; tāpat viņš arī kalpojis, noturot dievkalpojumus un garīgi aprūpējot bēgļus Dricānu un Sakstagala pagastos.
1945. gada sākumā t. Ivans Poļakovs tika norīkots par Rēzeknes Vissvētās Dievmātes Piedzimšanas dievnama virspriesteri un par Daugavpils baznīcas apriņķa blagočinnija (blagočinnijs – bīskapa palīgs, kas izpilda administratīvus pienākumus kādā baznīcas apriņķī – tulkot. piezīme) pienākumu pagaidu izpildītāju; viņa pārziņā bija arī Daugavpils Svēto Borisa un Gļeba un Svētā Ņevas Aleksandra baznīcas draudzes.
No 1945. gada maija t. Ivans Poļakovs – Rīgas Visu Svēto baznīcas virspriesteris. 1946. gada 30. septembrī sakarā ar virspriestera N. Smirnova slimību t. Ivans iecelts par Rīgas baznīcas apriņķa blagočinnija palīgu. No 1947. gada 20. septembra viņš bijis Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo dievnama prāvesta pienākumu pagaidu izpildītājs.
1950. gada 3. martā t. Ivans Poļakovs iesvētīts virspriestera kārtā.
Tēvs Ivans Poļakovs ir miris 1951. gada novembrī Rīgā.
Tēva Ivana Poļakova apbalvojumi:
kamilavka (augsta galvassega, kura tiek dota pareizticīgo priesterim kā apbalvojums – tulkot. piezīme) ar tiesībām valkāt sānautu (arhiereja un priestera dievkalpojuma tērpa daļa – auduma rombs ar krusta attēlu, piekārts pie labā gurna – tulkot. piezīme) un krūšu krustu.
Jurijs
Sidjakovs, Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 7469. f., 2. apr., 305. l.;
LVVA, 1632. f., 1. apr., 16607. l.;
Покровское кладбище. Слава и забвение. Сост. С. Видякина и С. Ковальчук. – Рига, 2004, с. 77-78.
1930. gadu sākuma foto: Ludzas valsts krievu ģimnāzijas direktors Ivans Poļakovs un Ticības mācības pasniedzējs t. Feofāns Borisovičs. Foto autors – V. Franks, no T. Pāveles kolekcijas.
Ilustrācijas tēmai
