Inna Petrova

Inna Petrova (1948. g. 2. septembrī Mahačkalā, Dagestānas APSR, Krievijas PFSR – 2010. g. 10. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – žurnāliste. 

…Manā atmiņā uz mūžu paliks tā 1986. gada vasaras diena, kad pirmoreiz ierados darbā laikraksta „Rīgas Balss”/«Ригас Балсс» redakcijā. Tas bija unikāls izdevums Latvijas žurnālistikā, jo iznāca divās (krievu un latviešu) valodās vienlaikus un bija populārs ne tikai Latvijā, bet arī PSRS, jo publicēja iepazīšanās sludinājumus, kuri pirmoreiz parādījās tieši šajā avīzē.

Mani sagaidīja Inna Petrova, neliela auguma sieviete ar burvīgu smaidu sejā. Turpmāk mūsu kabineti atradās kaimiņos. Un kaut arī darba temps bija ārprātīgs, mēs redzējāmies bieži un daudz kopā smējāmies – humora izjūtas Irinai netrūka. Viņai bija patīkama balss, kolēģe neslēpa prieku par satikšanos ar cilvēku.

Enerģiskā Petrova kļuva par rūpniecības nodaļas vadītāju, pēc tam viena no pirmajām sāka nodarboties ar reklāmu – viss, pie kā viņa ķērās, gāja no rokas. Kad Inna uzsmaidīja, viņai acis mirdzēja kaut kā īpaši – likās, tevi uzmīļo visa pasaule.

Viņa piedzima un uzauga Mahačkalā, beidza Dagestānas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultāti, sešus gadus nostrādāja laikrakstā „Komsomoļec Dagestana”/«Комсомолец Дагестана”. 1980. gados ar mazo dēlēnu pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Šādu lēmumu viņa bija pieņēmusi ļoti savlaicīgi: vispārzināms, ka pēc PSRS sagrāves Krievijas dienvidos uzliesmoja starpnacionāli konflikti, pārvēršoties par milzīgu „karsto punktu” uz kartes. Ne visi krievi paspēja paglābties.

Rīgā Inna Petrova strādāja dažādos izdevumos. Izgāja spēcīgāko žurnālistikas skolu - ziņu aģentūrā LATINFORM, stažējās Maskavā. Dažus gadus strādāja par laikraksta „Rīgas Balss”/«Ригас Балсс» krievu izdevuma redaktori, pēc tam par avīzes „Panorama Latvii”/ «Панорамa Латвии» redaktora vietnieci, darbojās citos izdevumos – „Čas”/«Час», „Bizness Baltii”/«Бизнес-Балтии», „Biznes-klass”/«Бизнес-класс», apgūstot agrāk nezināmas tēmas, arvien tvēra jaunākās vēsmas žurnālistikā. Kolēģi apbrīnoja viņas drosmi, darbaspējas, neizsīkstošo optimismu. Gandrīz četrdesmit gadu vecumā, būdama māte pusauga dēlam, dzemdēja meitiņu Mašu un pavisam drīz atgriezās aktīvajā žurnālistikā. Nekad nežēlojās, nepadevās sliktiem apstākļiem, lai gan viņas, sievietes, likteni par laimīgu nenosauksi… Toties Innai izauguši lieliski bērni, dēls un meita.

Viņa paspēja arī ieraudzīt savu mazdēliņu Vaņečku, palīdzēja viņu audzināt. Turpināja strādāt, nepievēršot uzmanību sliktajam veselības stāvoklim, nespēkam. Vīrišķīgi cīnījās ar slimību, lieki nežēlojās un centās nevienu neapgrūtināt. Un aizgāja no dzīves nepiedodami agri, 2010. gada augusta tveicīgā dienā. Draugi joprojām nevar samierināties ar viņas nāvi – tik ļoti dzīvespriecīga bija Inna. Viņas mirdzošais smaids arvien paliks pie mums…

 Jevgenija Podberezina