Iļja Astaškevičs
Iļja Astaškevičs (1891. g. 20. jūlijā Vitebskas guberņā, Krievijas impērijā – 1972. g. 15. aprīlī Rīgā, Latvijas PSR ) – skolotājs, no 1925. g. līdz 1935. g.Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Pudinavas sešu klašu krievu pamatskolas pārzinis
Iļja Astaškevičs ir dzimis Vitebskas guberņas Lepeļes apriņķa Bočeikovas pagasta Promislu sādžā. Iļjas vecāki bija zemnieki, jaundzimušais tika nokristīts vietējā Tā Kunga Apskaidrošanās baznīcā (Спасо-Преображенская церковь).
1912. gadā I. Astaškevičs sekmīgi absolvējis kursu Bočeikovas divgadīgajā lauku skolā. 1914. gadā I. Astaškevičs izgājis pilnu pārbaudījumu Vitebskas Garīgā semināra Valdē un ticis atzīts par derīgu baznīcas draudzes skolas skolotāja amatam. Tajā pat gadā viņš sāka strādāt par skolotāju Goliševas vīriešu baznīcas draudzes skolā (toreizējā Ļucinas jeb vēlāk – Ludzas apriņķī).
Tomēr 9 mēnešus vēlāk Iļja Astaškevičs ticis mobilizēts armijā un nosūtīts uz fronti, jo bija sācies Pirmais pasaules karš. 1917. gada beigās, pēc lielinieku Oktobra apvērsuma Krievijā un tam sekojošā Krievijas armijas sabrukuma, I. Astaškevičs atgriezās mājās un turpināja strādāt par skolotāju Goliševas skolā, kurā viņš strādāja līdz pat 1924. gada septembrim.
No 1924. gada 1. septembra līdz 1925. g. 1. oktobrim viņš strādāja par skolotāju Ludzas apriņķa Degļevas pamatskolā.
No 1925. gada 1. oktobra līdz 1935. gada 28. oktobrim – Ludzas apriņķa Mērdzenes pagasta Pudinavas sešu klašu krievu pamatskolas pārzinis.
1933. gadā I. Astaškevičs sekmīgi izturēja latviešu valodas prasmes pārbaudījumu tajā apjomā, ko tolaik bija noteikusi LR Izglītības ministrija.
1929. gadā Iļja Astaškevičs apmeklēja Krievu skolotāju vasaras kursus un ieguva tiesības strādāt par skolotāju krievu pamatskolās. 1935. gada 26. oktobrī Izglītības ministrijas Cenzu komisija apstiprināja to, ka I. Astaškēvičs var strādāt par pilntiesīgu skolotāju krievu pamatskolās.
1935. gada rudenī Iļja Astaškevičs saņēma norīkojumu strādāt Rīgā, kur kopš 1935. gada 4. novembra viņš strādāja par skolotāju Rīgas 3. krievu pamatskolā (Ludzas ielā 13/15) (1940./41. mācību gadā šī skola tika pārdēvēta par 71. nepilno vidusskolu; vācu okupācijas laikos skolai tika atgriezts iepriekšējais numurs, tomēr tā tika dēvēta nevis par pamatskolu, bet par tautas skolu).
Pēc Rīgas atbrīvošanas no vācu nacistiskajiem okupantiem Iļja Astaškevičs līdz 1945. gada 24. janvārim strādājis par matemātikas skolotāju Rīgas 7. krievu pamatskolā, kas vēlāk tika pārdēvēta par 89. septiņgadīgo skolu (Maskavas ielā 140а, patlaban – Latgales ielā 166) .
1945. gada 25. janvārī skolotāju Iļju Astaškeviču arestēja PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta represīvie orgāni, viņam piesprieda 5 gadus ieslodzījuma GULAGa nometnēs. 1950. gadā viņš ticis izsūtīts trimdā uz Krasnojarskas novadu. 1954. gadā I. Astaškevičs tika atbrīvots no trimdas un atgriezās Rīgā.
1955. gadā Baltijas kara apgabala Kara prokuratūra pārtrauca lietu pret I. Astaškeviču pierādījumu vainas apstiprināšanai trūkuma dēļ.
Iļja Astaškevičs bija precējies – vēl Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada 26. aprīlī viņš apprecējās ar Lepeļas sīkpilsoni Aleksandru Petrovu. Laulību ceremonija notika Pleskavas pilsētas Butirku Vissv. Dievmātes Aizmigšanas baznīcā (Бутырская Успенская церковь).
Šajās laulībās ir dzimuši divi bērni: meita Tatjana (20.02.1918. - 27.12.2016.) un dēls Laonīds (17.08.1922-1944 ?).
Skolotājs Iļja Astaškevičs ir miris Rīgā 1972. gada 15. aprīlī un apbedīts Ivana kapos Rīgā.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
Meitas Tatjanas Pāveles (dz. Astakevičas) atmiņas
