Georgijs Gerbaņenko

Georgijs Gerbaņenko   (1875. g. 4. maijā Poltavas guberņā, Krievijas impērijā – 1948. g. 1. decembrī Rīgā, Latvijas PSR) – krievu filoloģijas skolotājs, Rīgas Valsts krievu ģimnāzijas vadītājs no 1928.  līdz 1940. gadam

Georgijs Gerbaņenko ir cēlies no sīkpilsoņu ģimenes. 1900. gadā viņš beidza Maskavas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, saņemot  pirmās pakāpes diplomu. 1901.–1903. gadā strādāja par skolotāju Rostovas Komercskolā.

1903. gada liktenis atveda G. Gerbaņenko uz Rīgu. Viņam piedāvāja skolotāja vietu prestižajā Rīgas Aleksandra vīriešu ģimnāzijā, šeit viņš strādāja līdz 1912. gadam. Kopš 1912. gada 1. jūnija viņš ir Nikolaja I Rīgas ģimnāzijas inspektors. Šo amatu viņš ieņēma līdz 1920. gada 1. novembrim, lai gan kara darbības dēļ ģimnāzija vairākus gadus nedarbojās Rīgā.

1921.–1929. gadā G. Gerbaņenko mācīja krievu valodu un literatūru Rīgas pilsētas krievu (bijušajā Lomonosova) vidusskolā. 1921.–1925. gadā viņš vienlaikus bija skolotājs arī Emīlijas Lihtarovičas (poļu) reālģimnāzijā un 1923.–1926. gadā – Olgas Beateres privātģimnāzijā; 1921.–1929. gadā bija krievu valodas skolotājs Rīgas pilsētas latviešu 4. vidusskolā.    

1929. gada Georgiju Gerbaņenko apbalvoja ar 4. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Kopš 1925. gada G. Gerbaņenko sadarbojās ar Rīgas Valsts krievu ģimnāziju un 1928. gadā kļuva par tās direktoru. Šo amatu viņš ieņēma līdz pat 1940. gadam. G. Gerbaņenko nācās vadīt ģimnāziju krievu skolai Latvijā grūtos laikos, taču viņš godam izpildīja viņam uzlikto misiju.

1940. gadā viņš bija spiests atstāt šo posteni smagas slimības (ļaundabīgs audzējs) dēļ, viņam tika veikta operācija. Ir zināms, ka 1940./1941. mācību gadā G. Gerbaņenko piedāvāta skolotāja vieta gleznotāju-dekoratoru arodskolā.

Pēckara gados G. Gerbaņenko lasīja lekcijas Rīgas Pedagoģiskajā institūtā. Viņš visu laiku smagi slimoja. Tā kā G. Gerbaņenko dzīvoja viens bez ģimenes šajā viņam tik grūtajā laikā viņš guva patvērumu pazīstamā ģeogrāfa Jurija Novosjolova ģimenē.

Georgijs Gerbaņenko nomira 1948. gada 1. decembrī no vēža pēc otrās viņam izdarītās operācijas. Georgija Gerbņenko apbedīšana notika Pokrova kapsētā, kur viņu izvadīt pēdējā gaitā bija ieradies liels pavadītāju pulks – tie nebija tikai krievu skolnieki, bet arī daudzi bijušie viņa audzēkņi latvieši.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 1632. f., 1. apr., 6309. l.

Veras  Citovičas atmiņu mutisks stāstījums.